Viedās specializācijas un Latvijas attīstība

Viedās specializācijas  un Latvijas attīstība

Innovation is the ability of individuals, companies and entire

nations to continuously create their desired future

John Kao, Innovation Nation (2007)

Saturs

Zināšanas vērtības pārvaldība, inovācijas veicināšana un pakāpināta produktivitāte

Tirgus iespējas viedās specializācijas izvēlē

Viedās specializācijas no EK skatiena

Tālredzības („foresight”) nepieciešamība

Latvijas viedās specializācijas

Pielikumi

  1. Salīdzinājumi ar Igauniju un Lietuvu
  2. Fotonika, kvantu zinātnes un kvantu tehnoloģijas, kā Latvijas viedā specializācija

Zināšanas vērtības pārvaldība, inovācijas veicināšana un pakāpināta produktivitāte

Zināšana ir pamats inovācijai.  Zināšanas vērtības pārvaldība („knowledge asset management”) var veicināt pakāpinātu inovāciju.  Efektīva zināšanas vērtības pārvaldība prasa piemērotu stratēģiju un politiku.  Zināšana ir daudzpusīga un daudzveidīga.  Katrai valstij un katrai firmai un organizācijai ir sava zināšanas kultūra. Inovācija visbiežāk rodas tad, ka cilvēki ar dažādiem zināšanas veidiem sadarbojās lai sasniegt kopīgus mērķus.  Zināšanas pārvaldības loma ir saskaņot šo process tā lai katra nepieciešamā forma ar zināšanu tiek iesaistīta konceptu radīšanā un produktu realizācijā.  Organizācijas vai inovācijas ekosistēmas kas var apvienot nepieciešamo dažādību sadarbības procesos būs novatoriskāki.  Silicija Ieleja ir inovācijas ekosistēma, kas apvieno bagātu dažādību ar zināšanas veidiem un ar to ir radīts sevišķi augsts inovācijas līmenis.  Inovācijas ekosistēmas var veidot ap universitātēm, kur pastāv organizēta zināšanas veidu dažādība. Lielas firmas parasti var tikai daļēji iemiesot nepieciešamo zināšanas dažādību, un ar to inovācija bieži ir jāmeklē mazās zinātnes – bāzētās firmās, kas savu potenci vislabāk var sasniegt inovācijas ekosistēmās.

Ir zināšana par tirgu un klientu prasībām, ko var iegūt galvenokārt ar tiešu kontaktu ar klientiem un problēmām, kas klientiem jārisina.  Ir citas zināšanas formas, kas ir saistītas ar zinātni kā tādu.  Ir milzu atšķirības starp teorētiķiem, laboratorijas pētniekiem, un inženieru zinātniekiem, kas veido aparatūru un iekārtas pētniecībai.  Produkta dizains ir cita forma ar zināšanu, kas apvieno saprašanu par tirgu un klientu vajadzībām un tehniskām produktu iespējām.  Vel cita zināšanas forma darās ar tehniskajiem jautājumiem, kas ir, saistīti ar produkta konstrukciju, un vel ir citas zināšanas formas, kas ir saistītas ar ražošanu, izejmateriālu ieguvi un piegādi un ražojumu transportu uz vairumtirdzniecību un eventuāli uz gala pircējiem.  Visā šajā plašā zināšanas lokā var rasties idejas par jauniem produktiem vai produkta uzlabojumiem, vai produkta ražošanas efektivitātes kāpināšanu un cenojuma samazināšanu.  Inovācijas tempi paātrinās ar pakāpinātu komunikāciju starp produkta dzīves cikla aģentiem.  Inovācijas politikas loma ir pakāpināt starp aģentu komunikāciju specifiski, kur tas attiecās un zināšanu par tirgus vajadzībām, no vienas puses, un tehnoloģiskajām iespējām no otras puses.  Viedā specializācija rodas no apstākļiem, kur valstī ir izveidojusies izcila zināšana specifiskās, kopsaistītās zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas ir apvienojama ar piemēroto ražošanas tehnoloģijām un tirgus izpratni.  Bez izcilas zināšanas, nav iespējama inovācija, kas var veidot konkurējošus produktus.

Maza valsts vai reģions var būt izcila tikai dažās jomās.  Tātad vieda valsts inovācijas stratēģija jāveido uz mazu skaitu ar jomām, kur valsts veido izcilu zināšanu – vai tas būtu zinātnē, vai par tirgu, vai ražošanu, vai par dabas bagātību.  Līdztekus zināšanas izcilībai inovācijai ir nepieciešama zināšanas veidu dažādība.  Mazā valstij ir grūti uzturēt nepieciešamo zināšanas dažādību.  Valsts inovācijas stratēģijai ir jāveido zināšanas pārvaldība, tai lai tās izmeklētām viedām specializācijas jomās novatoriem būtu viegli pieejama nepieciešamā zināšanas dažādība, saprātīgs atbalsts un nepieciešami resursi, lai inovāciju laicīgi īstenot.

vieda spec

 

Kā mērīt zināšanas izcilību, dažādību, un pārvaldību?

Stīva Džobss zināšana saredzēja produkta iespējas, kas radīja vairākus tirgus – personīgo datoru, viedo tālruni, planšetdatoru un citus.  Džobss izcilība izcēlās produktos, kas izveidoja tirgus un firmu un tās piegādātājus.  Džobsam nebija ne augstākie grādi, ne citēti raksti zinātniskā literatūrā.  Džobss izcilību noteica tirgus un investori.  Ja Latvijai būtu savs Stīvs Džobbs, Latvijas ekonomikas izrāviens izcelties ar vienu antrepreniera izcilām spējām.  Valsts politiku nevar veidot ap iespēju, ka var izcelties pasaules mēroga novators.  Džobbs izcilību saredzēja investori, bet Vāzniaka („Wozniak) elektroniskais dizains bija nepieciešams, lai Džobbsa produkta vīzija, kļūtu reāla un saprotama investoriem.  Aiz Džobbs un Vāzniaku stāvēja neskaitāmi zinātnieki un inženieri, kas izveidoja bagāto zināšanu, kas deva iespēju izveidot pirmo personīgo datoru.  Džobbs inovāciju arī veicināja garāžas gaisotne, mazs apjoms, vide kur dārga un liela aparatūra neiederējās.  Neviens inženieris no vadošās firmas IBM būtu varējis izgudrot Apple datoru, lai gan tehniskās spējas tam noteikti būtu bijušas izcilākās.  IBM radīja un ražoja datorus un informācijas sistēmas lielām firmām un valdībām.  IBM zināšana bija pamatota uz lielu organizāciju vajadzībām ne uz personīgo lietotāju un tā individuālajām vajadzībām.

Zināšanas izcilības mērauklas jāpielāgo pie zināšanas jomu.

Zināšanas izcilības mērauklas ar, ko varētu mērīt Latvijai piemērotos viedās specializācijas variantus ir dažādi.  Publiski atbalstītā pētniecība var uzrādīt publikāciju skaitu, bet privātā pētniecība parasti neved uz publikācijām.  Tātad publikāciju un citējumu skaits var būt maznozīmīgs faktors vērtējot to, kā faktoru viedās specializācijas izvēlē. 

Teorētiskā un eksperimentālā zinātnē publikāciju biežums indeksētā zinātnes literatūrā, citēšanas biežums, balvas, atbalstīto projektu skaits un naudas vērtība, konferences piedalīšanas biežums, Izglītības līmenis, un citi parametri būtu svarīgi. Eksperimentālā zinātnē patenti uzņemti lielāku nozīmi.  Lietišķā zinātnē patenti varētu uzņemt galveno nozīmi, kas izteikt kaut ko par spējīgumu specifiskā jomā, kas ir iekļauta viedā specialitātē.  Ražošanas, tirgus, finansēšanas un citas zināšanas jomas, kas varētu būt svarīgas, lai veicinātu inovāciju specifiskā viedās specializācijas jomā ir mērojami atšķirīgi.  Tur vislabākā mēraukla varētu būt veiksme tirgū, ja tā ir uzrādama.

Ar zināšanas izcilību nepietiek un nepieciešams ir pietiekama zināšanas dažādība.  Zināšanas dažādību var mērot ar cik institūta darbinieki ir rekrutēti no citām organizācijām, ideāli no ārzemēm vel labāk no institūtiem ar sevišķu izcilību.  Lai veicinātu inovāciju, arī ir svarīgi, ka var nodrošināt, ka zinātniekiem ir mijiedarbība ar uzņēmējiem vai viņi paši ir strādājuši firmās ar tiešu kontaktu ar tirgus vajadzībām.  Jauna, interesanta tehnoloģija maz ko nozīmē, ja tā neatbilst tirgus prasībām.

Zināšanas joma Mērauklas
Teorētiskā zinātne Izglītības līmenis, publikāciju biežums indeksētā zinātnes literatūrā, citēšanas biežums, balvas, atbalstīto projektu skaits un naudas vērtība, konferences piedalīšanas biežums,
Eksperimentālā zinātne Izglītības līmenis, publikāciju biežums indeksētā zinātnes literatūrā, citēšanas biežums, balvas, atbalstīto projektu skaits un naudas vērtība, konferences piedalīšanas biežums,
Lietišķās zinātnes Patenti, izglītības līmenis, publikāciju biežums indeksētā zinātnes literatūrā, citēšanas biežums, balvas, atbalstīto projektu skaits un naudas vērtība, konferences piedalīšanas biežums
Tirgus zināšanu Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes
Konstruktora zināšana Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes
Finansēšanas zināšana Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes
Valodas zināšana Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes
Kontaktu, ekspertu zināšana Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes
Zināšanas vērtēšanas zināšana Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmes

 

 

Tirgus iespējas viedās specializācijas izvēlē

Viedā specializācija valstij vai reģionam, ir saimnieciska darbība, kas izceļas no zināšanas, kas ir saistīta ar tirgu ar paredzamu augošu atdevi investīcijai un lielu īpatsvaru valsts ekonomikā. 

Galvenais noteicējs viedās specializācijas izvēlē ir, ka investīcija zināšanā specifiskā jomā ved uz pakāpinātu bagātību valstī.  Tas nosaka vai būs iespējams visiem valstij nodrošināt pieņemamu labklājības standartu, vai tas ir frizieris, vai baņķieris, vai lauksaimnieks, vai zinātnieks vai ministrs.  Frizieris nabadzīgā Bangladešā dara tādu pašu darbu, kā frizieris Londonā, bet Londonā frizierim ir iespēja pelnīt nesamērīgi vairāk par to pašu darbu.  Ja Anglijā nebūtu ražošana un cita ekonomiskā aktivitāte ar augošu atdevi, tad nebūt pamats frizierim Londonā maksāt vairāk.  Deindustrializācija, kādu piedzīvoja Latvija un citas Austrumeiropas valstis, izraisīja periodu, kur frizierim Latvijā nebija iespējams maksāt Eiropas līmeņu algu.  Viedā specializācija nav tikai lai realizēt ekonomikas iespējas, bet arī novērst draudu, ka Eiropa un Latvija zaudēt konkurētspēju.

Bagātību izraisa investīcija ar augošu atdevi.   Plaši pazīstamie antreprenieri kā Edisons, Fords, Stīvs Džobss („Steve Jobs”), un neskaitām daudz citi dod spilgtu piemēru par šo iespēju.  Džobss iesāka firmu Apple 1976. gadā vecāku garāžā ar draugu ar $1,200 sākuma kapitālu.   Tagad tā ir viena no vērtīgākām firmām pasaulē. 

Visa diskusija par inovāciju un viedām specialitātēm ir faktiski par to, kā Latvija var vairot bagātību un kļūt par vienu no Eiropas turīgām valstīm.  Ēriks Reinerts apskata rūpnieciskās ražošanas lomu bagātības veidošanā savā grāmatā “Kā bagātas valstis kļuva bagātas: Un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas”.  Reinerta skatienā bagātību veicina produkta ražošana, kas ir tehnoloģijas mācīšanas līknes iesākumā, kad produktam ir augsta pievienota vērtība.  Kad produkts kļūst par vienkāršu preci („commodity”) tas konkurē ar cenu un dod maz peļņu.  Inovācija arī var veicināt produktivitāti, ražot lētāk un ātrāk, un tā palielinot peļņu.  Inovācija marketingā var paplašināt tirgu.   Viedās specializācijas ir mēģinājums veidot valsts fokuss uz prioritāriem virzieniem un ar to radīt zināšanas izcilību, un nepieciešamo zināšanas dažādību un zināšanas pārvaldību no kā var rasties inovācijas, ar augošu atdevi, ekonomikas svarīgās jomās. 

Viedās specializācijas var dot valstij nepieciešamo fokuss jomās ar izcilām iespējām, bet šāds fokuss pats par sevi nevar radīt inovāciju.  Inovācija jāveicina ar vairākiem instrumentiem – daži no kuriem ir valsts līmenī, citi ir firmas vai pētniecības institūta līmenī, kur gan arī lielu lomu var spēlēt laba valsts politika. 

  • Efektīva komunikācija un sadarbība starp pētniecību, tehnoloģijas attīstību un produkta dizainu, produkta attīstību un ražošanu.  Ne tikai Latvijā, bet jeb kur pasaulē ir zināšana kas var produktu iztaisīt pilnīgāku tirgus prasībām.  Vieda specializācija ir māka vajadzīgo zināšanu atrast un izmantot.
  • Riska kapitāla pieejamība ar tās zināšanu par projekta attīstību un tirgus iespējām un attiecībām
  • Klasteri kas veicina zināšanas pārvaldību ar daudzslāņainu sazināšanos starp reģiona firmām, pētniecības centriem, izglītības iestādēm un citām valsts aģentūrām.  Klastera firmas bieži konkurē viens ar otru, bet tām ir kopējas intereses: stipra piemērota izglītība, kas izglīto vajadzīgos speciālistus; un rosīga pētniecība, kas var risināt tehniskos jautājumus, kas ir saistīti ar produktu dizainu, attīstību, ražošanu un ieviešanu tirgū.  Klastera firmām arī ir interese, ka, valsts un pašvaldības piekopj saprātīgu atbalsta politiku, kas ņem vērā specifiku par zināšanas jomu un tirgus īpatnībām, kuros klastera firmas konkurē.

Dilstoša un augoša atdeve un inovācija

Saimnieciskai darbībai var būt liels īpatsvars ekonomikā, bet ja ir dilstoša atdeve investīcijām tajā jomā, tad tā būtu nepareiza stratēģija un neatbilst viedai specializācijai.  Varam paredzēt, ka investīcija naftu ieguvei Baltijas jūrā varētu būt dilstoša atdeve, jo ES politika ir aktīva klimata maiņas kontrolē un pret pakāpinātu CO2  emisiju.   Augoša atdeve rodas no inovācijām vai tas ir produkta dizainā, vai kā produkts tiek ražots vai kā produkts vai pakalpojums tiek piedāvāts tirgum.   Produkti, kas konkurē galvenokārt ar zemu cenu, un nav citādi atšķirami no konkurentiem, nevar dot augošu atdevi.

Smart specialisation is about placing greater emphasis on innovation and having an innovation-driven development strategy in place that focuses on each region’s strength and competitive advantage. It aims at identifying factors of competitiveness and concentrating resources on key priorities. It also aims to harness regional diversity by avoiding uniformity and duplication in regional investment goals. It combines goal-setting (EU 2020, Innovation Union) with a dynamic and entrepreneurial discovery process involving key stakeholders from government, business, academia and other knowledge-creating institutions.                                                          DG Regional Policy, European Commission(2011)

 Viedas specializācijas kas pamatotas uz zināšanu un zināšanas saimniecisko izmantošanu

Tagadējās bagātās valstis izveidoja savu bagātību bāzētu uz rūpniecisku ražošanu.  Tās straujā augšupeja iesākās ar rūpniecības apvērsumu pirms 200 gadiem.   Pamats modernai ražošanai ir zinātne, tehnoloģija, inovācija un attīstība.  Bagātība neizceļas no paša ražošanu, bet no pievienotās vērtības, kas iekļauj zinātni, kā tehnoloģijas veicinātāju, produkta dizainu, ražošanas tehniku, un citus faktorus starp tiem uzņēmējdarbības vidi ieskaitot valsts likumdošanu, piegādes ķēdes , sadales sistēmu, marketingu un citus faktorus starp tiem darbinieka izglītība un veselība.  Latvijai nevajag ražošanu, kas ir pamatota uz zemām algām, bet ražošanu ar augstu pievienotu vērtību.  Tikai augsta pievienotā vērtība var dot augošu atdevi investīcijām.

Augošu atdevi arī piešķir pakāpināta produktivitāte, kas izraisās no ražošanas process maiņām, kas var rasties tīri no menedžmentu un darba iekārtojumu vai marketingu, un ne tikai no efektīvāku ražošanas tehnoloģiju.  Produkta dizains arī stipri ietekmē ne tikai tā pievilcību klientiem, bet arī var iespaidot ražošanas process, ražošanas cenu un citus faktorus starp tiem produkta izturību.

Viedās specializācijas atbild uz jautājumu, kā Latvija plāno sasniegt Eiropas dzīves standartu un samaksāt par veselību, valsts drošību, kultūras vērtību attīstību, izglītību un ES prasībām nākotnē.

Viedās specializācijas no EK skatiena

Viedā specializācija („smart specialization”) ir Eiropas Komisijas (EK) jēdziens par galvenajiem attīstības virzieniem reģiona vai valsts ekonomikas attīstības stratēģijā.  EK saredz, viedās specializācijas, kā reģionālās ekonomikas attīstības stratēģijas pamatus.  EK veicina šādu pieeju visos ES reģionos, lai veicinātu kohēzijas politikas mērķus un iesaistīt visus iespējamus spēkus, lai kopīgi risinātu izaicinājums, kas ir paredzami Eiropas nākotnē.

Viedās specializācijas ir Latvijai īpaši svarīgi, jo viedās specializācijas atslēgu vārdi nosaka, kurās jomās EK atbalstīs struktūrfonda un kohēzijas fonda investīciju Latvijas projektos, kas ir saistīti ar zinātni, tehnoloģiju un ekonomikas izaugsmes veicināšanu.  Laika posmā 2014.-2020. gadu EK paredz, ka 44% no struktūrfonda līdzekļiem ir jāatvēlē šādos projektos.  Tātad viedās specializācijas ir būtisks jautājums, Latvijas saimnieciskā politikā.

ES dižie izaicinājumi un viedās specializācijas

EK arī vēlas, ka reģiona vai valsts viedās specializācijas ir saistītas ar ES dižiem izaicinājumiem („European Union grand challenges”):

  • Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība;
  • Pārtikas drošības, ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības, jūras un jūras un iekšzemes ūdeņu pētniecības un labu bioekonomikai;
  • Drošas, tīras un efektīvas enerģijas sistēmas;
  • Viedas, zaļas un integrētas transportu sistēmas;
  • Klimata maiņas rīcības, vides, resursu efektivitāti un izejmateriālu pieejamība;
  • Eiropa mainīgā pasaulē – ietveroša, novatoriska un domājoša;
  • Drošas sabiedrības – aizsargāt brīvību un drošību Eiropai un tās pilsoņiem.

„Key enabling technologies” loma

Plaša EK analīze rāda, ka atslēgu tehnoloģijas („key enabling technologies”  KETs), būs noteicošas ES nākotnes konkurētspējai.  Inovācija KET tehnoloģijās var būt caursitošs („disruptive”) iespaids daudzos tirgos, kur gala produkti ir iespējoti ar KET tehnoloģijām.  Viens piemērs ir grafēns, oglekļa materiāls, kura atradumam piešķīra Nobela prēmiju 2010. gadā.   Porains grafēns ir ideāls materiāls, lai veidotu super-kondensatorus („supercapacitor”), ko varētu lietot kā elektrodzinēju akumulatorus ar vairākām svarīgām īpašībām: ļoti strauja pielādēšana – zem 30 sekundēm; ļoti viegls; ļoti izturīgs – miljoniem lādēšanas-atlādēšanas cikli, nevis daži tūkstot; un ogleklis ir viens no parastākiem materiāliem zemes garozā un parasti nav videi kaitīgs. Šāda tehnoloģija mainīt auto tirgu, aviāciju, un pavērt stipri gaišāku perspektīvu saules un vēju enerģijās sistēmām. KET var izraisīt to, ka strauji noveco tagadējie konkurenti, kas tam līdz nevar turēties.  Nokia ir uzskatāms, kā piemērs no KET iespaidu uz mobilo telefona tirgu.  KET reprezentē nopietnus draudus Eiropas nākotnes labklājības iespējām.  Bet, ja ES valstīs radīs caursitošās tehnoloģijas, un spēs tās strauji ieviest tirgū, tad ES nākotne var kļūt bagātāka.  EK dos prioritāru atbalstu Horizon2020 pētniecības un attīstības projektiem, kas ir saistīti ar KET.

EK ir izveidojusi sadarbību ar Eiropas Investīciju banku (EIB) lai nodrošināt un paātrināt KET tehnoloģijas bāzēto produktu ieviešanu tirgū.  Ekonomikas vēsture rāda, ka bieži pirmie, kas iekaro tirgu arī vēlāk šo tirgu dominē.   EK-EIB sadarbības līgumu var atrast šeit – http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-150_en.htm.

EK paredz, ka 30% no Horizon2020 projektiem, jābūt saistītiem ar KET. 

Seko konspektīvs pārskats par KET un paredzamo tirgus prognozi.  Vairāk par EK KETS stratēģiju  var atrast http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52012DC0341:EN:NOT

Vislielāko KET tirgus potenciālu paredz fotonikā – $480 miljardu 2015.gadā.  ES ir īpaši laba pozīcija fotonikas tirgū, un nosaka vairāk nekā 25% no globālo tirgu un tas ir saistīt ar 10% no ES ekonomiku. 

Varam sagaidīt pakāpinātas iespējas un interesi no EK Latvijas projektos, kur Latvijas viedās specializācijas piepilda ES dižos izaicinājumus un ir saistītas ar KET.  Latvijas Horizon2020 projektus varēs atsvirot („leverage”) ar ERAF un kohēzijas fondu atbalstu un ar „Stairways to Excellence” programmām.

The new ERDF proposal opens up wider opportunities for regions to support all the crucial stages of technology and product development [relating to KETS]. The scope for eligible funding includes ‘technological and applied research, pilot lines, early product validation actions, advanced manufacturing capabilities and first production’. ‘A European strategy for Key Enabling Technologies – A bridge to growth and jobs’

Vairāk informāciju par KET variet atrast:

[1] Brussels, 30.09.2009, COM(2009) 512 final: “Preparing for our future: Developing a common strategy for key enabling technologies, in the EU“; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52009DC0512:EN:NOT

 [2] Final report. High-level  expert goup on key enabling technologies, June 28, 2011;

[3] “Cross-sectoral analysis of the impact of international industrial policy on Key Enabling Technologies ”  http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/ket-report_en.pdf

[4] “Exchange of good policy practices promoting the industrial uptake and deployment of Key Enabling Technologies” http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/ex_of_practice_ket_final_report_en.pdf

[5]  study on international market distortion in the area of KETs http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/kets_market_distortion_pdf_report_july_2013_en.pdf

 

ES inovācijas plaisa un kāpnes uz izcilību / „Innovation divide and stairways to excellence”

EK saredz inovācijas plaisu starp Somiju, Zviedriju, Vāciju un citām vecām ES valstīm un Latviju un citām jaunpieņemtām valstīm.  Rezultāti no FP7 un agrākām ietvaru programmām rāda nesamērīgi mazāk konkurentu, no jaunām ES valstīm salīdzinot ar ES līderiem.  Tā kā zinātne ir uzskatīta, kā pamats ES iespējām noturēt augstu dzīves un kultūras standartu pret sīvu konkurenci no ASV, bet it sevišķi no Ķīnas un citur Āzijā, EK 2014-2020.gada laika posmā saredz nepieciešamību politikai kas var pacelt jaunās ES valstis uz ES līmeni ZTIA. Jaunās EK programmas ieskaitot „Twinning”, „Teaming” „ERA Chairs”, paredz sadarbību kur ERAF un kohēzijas fonda investīcija varētu atsvirot projektus, kas vinnē ar paplašinātiem līdzekļiem no EK, ja, un tikai ja, valsts viedā specialitātē zinātniskais virziens ir iekļauts Latvijas viedā specialitātē.  Vairāk par inovācijas plaisu un kāpnes uz izcilību var atrast http://www.consilium.europa.eu/media/1916259/interactions_horizon_2020.ppt

EK var piešķirt „Stairways to Excellence” līdzekļus, tikai tad, ja Latvijas pētniecības virzieni, kur Latvija plāno sasniegt augstāku izcilību, ir iekļauti Latvijas viedās specialitātēs.

Tālredzības („foresight”) nepieciešamība

Viedā specializācija, kā elements no valsts ekonomikas attīstības stratēģiju, nav konstatējama bez nākotnes analīze un pamatotām prognozēm par viedas specializācijas sastāv daļām.   EK iesaka stratēģisko SWOT (Stiprumu-Vājumu-Iespēju-Draudu) analīzi veidojot inovācijas stratēģiju un viedās specializācijas.  SWOT analīzi vajag pamatot uz dziļāku izpratni par nākotnes tendencēm, ko var attīstīt ar citām tālredzības metodēm.  Viens tālredzības metodikas piemērs ir zinātnes – tehnoloģijas ceļvedis („roadmap”), kas apvieno prognozes par zinātni, tehnoloģijas attīstību un tirgu un sabiedrību vienā skatienā.  Ceļvedis apvieno dažādus zināšanas veidus.  Ceļveža process iesaista speciālistus no daudziem, atšķirīgiem redzes punktiem un ir arī veids kā veicināt zināšanas dažādības pārvaldīšanu, kas veicina inovāciju.    

Ekonomikas izaugsmes virziens, kas deva augošu atdevi pirms gadiem varbūt nākotnē nemaz nedos atdevi.  Arī var būt, ka nākotnes analīze rāda uz pilnīgi jauniem virzieniem, kam ir perspektīvs valsts ekonomikas attīstībai, kas vel nebija paredzēts.   Pagātnes analīze par pagātnes sekmēm dod ļoti nepilnīgu informāciju, par nākotnes iespējām.   Cik zinātniskie raksti ir publicēti un citēti var būt pavisam nesvarīgs faktors, ja lauka perspektīvs ir ierobežots, vai citi faktori to var pārsteigt un tam nebūt īpaša nozīme valsts ekonomikas izaugsmei.  Tamdēļ, ir ļoti svarīgi, ka Latvija pamatotu savu inovācijas stratēģiju uz nākotnes analīzi, ar „foresight” projektu kur par nākotnes plāniem un vīzijām runā un nākotni veido konkrēti ieinteresēto pušu profesionāļi.   Nākotnes analīze savieno prognozi par zinātnes attīstību un tehnoloģijas iespējām ar izpratni no globālām tendencēm, paredzamo ES politiku no dažādiem, atšķirīgiem viedokļiem sākot ar zinātniekiem, uzņēmējiem un valsts nozaru vadītājiem.   Laba rokas grāmata šādai nākotnes analīzei ir „The Handbook of Technology Foresight: Concepts and Practice”, Gheorghiou u.c., 2012.  Vērtīgus materiālus arī var atrast sekojošās vietnēs:

¾     http://www.foresight.gov.uk  

 www.h2foresight.info

http://www.regional-foresight.de/download/RelevanceofUE.pdf

http://www.apecforesight.org

http://forlearn.jrc.es

Latvijas viedās specializācijas

Ir divas jomas, kur Latvijai ir pamats viedai specializācijai no dabas.   Pirmā rodas no vietas kur Latvija atrodas starp rietumiem un austrumiem, un otrā izceļas no Latvijas dabas bagātību.

 Vēsturiski Latvijas viedās specializācijas izcēlās no tās ģeostratēģisko situāciju – ostas kas savieno rietumus ar lielās Krievijas – Eirāzijas iekšzemi.  Tirdzniecība, loģistika, transports, finansējumi, bankas, kultūra un tūrisms, un, citas saistītas jomas iederas šajā dabīgā viedā specialitātē.   Šis aspekts bija stipri attīstīts cariskā Krievijā, kad Rīga izvērsās par svarīgu tirdzniecības centru un kopā ar Ventspili un Liepāju apkalpoja plašo Krievu impērijas iekšzemi ar savu tirdzniecības kultūru, kur īpaši svarīgi bija vācieši un kontakti ar Vāciju.  Latvijas neatkarības laikā tirdzniecība ar Krieviju (PSRS) saruku uz ap 10% no kopējo tirdzniecību, bet ar PSRS okupāciju Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajām PSRS ostām.  Ar atjaunoto neatkarību šī tranzītu – finanses centru funkcija uzņēma pakāpinātu svarīgumu. 

Latvijas dabas bagātība, tās meži, ūdeņi un lauksaimniecības zeme, veido pamatu viedai specializācijai.  Bioekonomika kļūst svarīgāka ar klimata maiņu, augošo ūdens trūkumu pasaulē un pasaules nemitīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu.  Vadošās tendences rāda uz augošu vērtību Latvijas dabas bagātībai.   Šī bagātība ir labi jāsaimnieko, un tā ir vieda specializācija.  ES lauksaimniecības politika arī Latvijai kļūst labvēlīgāka un ir paredzama augoša atdeve („knowledge based bioeconomy”)  bioekonomikas jomā, ieskaitot ar ēdienu produktu eksportu, kur ar piesaisti Eirozonai  veidosies plašākas iespējas produktu eksportam ar augstu pievienoto vērtību. 

Ātrs pārskats par prioritāriem zinātnes virzieniem kā iespējamām viedām specializācijām

Šeit apskatu prioritārus zinātnes virzienus kā iespējamus kandidātu Latvijas viedās specializācijas izvēlei.  Galvenā kritērija ir vai ir pamats, ka šī izvēle var dot Latvijas investīcijām augošu atdevi, vai Latvijai tajā specifiskā jomā ir zināšanas izcilība, nepieciešamā zināšanas dažādība un vajadzīgā zināšanas pārvaldība, lai bagātīgi no tā izcelties inovācijas.  Sekojošie seši prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2014.-2017.gadā: ir no IZMRik_zin_priorit_011113; Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par prioritārajiem zinātnes virzieniem 2014.–2017.gadā”

Sekojošās prioritātēs ir vairāki iztrūkumi, kā pamats Latvijas viedām stratēģijām.  Nekas nav minēts par vienu no Latvijas dabīgām viedām specialitātēm, kas izceļas no Latvijas ģeostratēģisko pozīciju starp rietumiem un Eirāzijas iekšzemi.   Tranzīts, finanses, loģistika un, tam saistītām aktivitātēm ieskaitot, tūrisms, ir liela un augoša daļa no Latvijas ekonomikas kopproduktu, ar labu perspektīvu, atkarājoties no Krievijas ilgtermiņa perspektīvu.  To nevar ignorēt, un, ja to nepiekopj, tas nespēs dot Latvijai to atdevi, kas citādāk varētu būt. No citas puses skatoties, problemātika ir Latvijas zinātnes ekselence šajā jomā. Piemēram, Zviedrijā ar līdzīgiem jautājumiem nodarbojas vesela universitāte.  Inovācija šajā jomā ir nenoliedzami svarīga. 

Viena no visatzītākajām Latvijas viedām specialitātēm ir tās mūzika.  Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā 2013. gada vasarā Baiba Rubesa runāja, ka Latvija tieši izceļas ar savu mūziku un kultūru un minēja Dziesmusvētkus kā pasaulē unikālu pasākumu.  Bet ir daudz citas jomas, kur kultūras inovācija spēlē nozīmīgu lomu Latvijā ar noteiktu iespaidu uz Latvijas ekonomikas attīstības iespējām. Starp to kultūra izpaužas tehnoloģijā un ar video un citu tehnoloģijas veicināšanu.  Daudz no ienākumiem no kultūras rodas no filmām, TV un mūzikas raidījumiem un citiem veidiem.  EK saredz kultūru, kā iespējamu viedu specialitāti.  Kultūra Sk. – http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/documents/10157/0/120420%20CCI%20Policy%20Handbook%20(FINAL).pdf

Apstiprinātie prioritārie zinātnes virzieni

1. Vide, klimats un enerģija – vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu izmantošana, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas  ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tās ir valsts attīstībai līdzsvarā ar dabas sistēmām un iedzīvotāju dzīves kvalitātei  svarīgas   nākotnes jomas. Tajās aizvien vēl netiek ņemtas nopietni ES politikas nostādnes, pastāv birokrātiski smagnēja vadība un uzraudzība, iztrūkst augsti profesionāls konsultatīvs valsts  atbalsts un netiek stimulēta pasaulē vispārpieņemtās ISO 14000 saimes standartu ieviešana, kuri katram strādājošam rada apstākļus uzvedībai un  iniciatīvām, kuras taupa uzņēmuma vai iestādes resursus.  Minēto trūkumu pārvarēšanai šeit ir jāsāk ar profesionālu tūlītēju importu, lai radikāli paceltu pētniecības kvalitāti un attiecīgi pasniegšanas līmeni augstskolu programmās.  Tas ir nacionāli svarīgs darbs pirms valstī radīsies apstākļi kāpnēm uz ekselenci, kas ir nepieciešamais nosacījums viedo specializāciju izvēlē ES Kohēzijas politikā  Inovāciju Savienības 2020 mērķu kontekstā.   Atstaro ES ilgtspējības tēmas, bet tur nav uzsvars, likts uz augošu ekonomikas atdevi Latvijai.  Lai gan varētu rasties iespējas veicināt ekonomikas attīstību, tikpat viegli var rasties palielināti izdevumi, lai piepildītu ES prasības bez ekonomikas atdevi Latvijai.  Jautājums paceļas, kur šajā plašā jomā ir paredzami veidi, kā Latvija var izcelties?

2. Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas – daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti; nanotehnoloģijas un fotonika; informātika; informācijas un signālapstrādes tehnoloģijasŠis apvieno visas zinātnes un tehnoloģijas jomas ārpus bioloģiju un medicīnu.  Tur nekas nav teikts, kā ar šo zinātni un šīm tehnoloģijām Latvija varētu izcelties.  Valmieras stiklu šķiedra(VSS) ir vienīgais nozīmīgais Latvijas uzņēmums, kas nodarbojās ar inovatīviem materiāliem. Nanotehnoloģijā nav neviens nozīmīgs uzņēmums vel izcēlies, lai gan ir vairākas jaundibinātas firmas.  Ir zināms, ka  IT klasteris ar 33 biedriem Latvijā aktīvi darbojas no 2000 gada un pārstāvētām firmām apgrozījums pārsniedz 85 miljonu Eiro. 

Fotonikā ir 20 plus zinātnē orientēti uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu ap 30 miljonu Eiro un ir  zinātnisko institūtu asociācija FOTONIKA-LV, Prof.Andra Ambaiņa projektu grupa un vairākas citas komandas. Tās kopsummā no ES kopējā budžeta ar FP7 projektiem ir atnesušas uz Latviju investīcijas 8 miljonu Eiro kopapjomā. Šī  darba rezultātā  to maksājumi valsts budžetā sasniedz 2 miljonus eiro, bet valsts bāzes finansējums tām ir mērāms tikai simtos tūkstošu eiro.

Kopumā šīs norises rāda, ka būtu gudri papildus  definēt Latvijā augstākās raudzes  viedās specializācijas virzienu: Fotonika, kvantu zinātnes un tehnoloģijas jo te Latvijā ir radītas  kāpnes uz ekselenci fundamentālo un lietišķo pētījumu jomā un ir mūsdienīgi pasaules tirgū gadiem ilgi konkurētspējīgi  un augoši uzņēmumi, kuru izaugsmi ar Kohēzijas un HORIZON 2020 resursiem  un nacionālo zinātnes centru atbalstu var pacelt no pašreizējā 5-19% pieauguma līdz 50% un vairāk procentiem gadā.

Fotonika var definēt, kā zinātne un tehnoloģijas, kam mērķis ir kontrolēt fotonus, t.i., gaismas kvantu daļiņas, lai piepildītu cilvēku vajadzības.   ES līmenī fotonika ir atzīta, kā atslēgas tehnoloģija („key enabling technology”), kas izceļas ar vislielākā tirgus iespēju – 480 miljardu Eiro 2015.gadā un līdz ar to vislielākās izredzes izcelties ar inovācijām.  Baltijas valsts līmenī arī Baltijas fotonikas klasteris (Baltic Photonics Cluster) jau aktīvi darbojas kopš 2011. gada ar 20 biedriem. Asociācija  FOTONIKA-LV, kuras mērķis ir izaugt  Nacionālu zinātnes centru ar ES līmeņa konkurētspēju ap sevi veido Latvijas klasteri.  Vairāk par fotoniku pievienojumā FOTONIKA.

3. Sabiedrības veselība – profilakse, diagnostika, ārstniecība, klīniskā medicīna, ārstniecības metodes un tehnoloģijas, ārstniecības līdzekļi un biomedicīnas tehnoloģijas..  Latvijas veselības sistēma ir pēdējā vietā ES (sk. – http://en.wikipedia.org/wiki/Healthcare_in_Europe).   Ir spējīgi zinātnieki, ārsti un tehnoloģi, un izcila universitāte un izcili institūti, bet cik investīciju tas prasīt no valsts, lai paceltu Latvijas līmeni tik tālu, ka Latvijai būtu nozīmīgas eksporta iespējas šajā jomā ?  Ir skaidrs, ka sabiedrības veselība prasīs stipri pakāpinātu investīciju, bet kādās specifiskās jomās ir paredzama augoša atdeve?

4. Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana – zemes dzīļu, ūdens, lauksaimniecības un mežu resursu apguves un pārtikas tehnoloģijas, biotehnoloģijas..  Latvijas bagātība ar ūdeņiem, mežiem un labu lauksaimniecības zemi ir ļoti svarīgs resurss nākotnē – 50% vairāk cilvēku 2050. gadā, ūdens pieejamība krītas, un lauksaimniecības zeme sarūk globālā mērogā.  Varam gaidīt, ka pārtikas cenas celsies un arī būs plašākas iespējas inovācijai ēdienu pārstrādes rūpniecībā.   Linus un kaņepāju var arī izmantot kā rūpnieciskos līdzekļus ar plašu perspektīvu.

5. Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība – sabiedrība, pārvaldība, resursi, tautsaimniecība, demogrāfija, vide..  Inovācija svarīga, bet tai nav noteikts sakars ar ekonomikas attīstību, kur ir prognozējama augoša atdeve ar pakāpinātu investīciju.

6. Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības.  Inovācija svarīga, bet tai nav noteikts sakars ar ekonomikas attīstību, kur ir prognozējama augoša atdeve ar pakāpinātu investīciju.  Letonika, varētu iederēt, kā daļa no kultūras un radošās rūpniecības, ko ES atzīst, kā svarīgu ekonomikas attīstības veidu.  Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/documents/10157/0/120420%20CCI%20Policy%20Handbook%20(FINAL).pdf

Ir skaidrs, ka apstiprinātie prioritārie zinātnes virzieni paši par sevi nav pamatojums Latvijas viedās specializācijas izvēlei, kas sasaista viedo specialitāti ar kompetencēm, perspektīviem mērķtirgiem un ES prioritātēm. 

Apskatīsim Igaunijas un Lietuvas viedās specializācijas izvēles.  Sk. Pielikums A. Igaunijas un Lietuvas viedās specializācijas kā paraugi Latvijai http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/map

 

Iespējamas Latvijas viedās specializācijas

 

Description

Capabilities

Target Markets

EU Priorities

COMMENTS

Photonics, quantum sciences  and technologies 1.Laser sciences, spectroscopy and technologies;

2. Quantum sciences and technologies;

3. Atomic, ion and molecular beam  physics  and spectroscopy;

4. Biophotonics,

5. Optoelectronics, fiber optics,

Optical coatings and sensors

4.Geodynamics;

 5. Astronomy and space science, 6. Photovoltaics, energy

 

Laser technologies,

Sensors

Medical imaging and diagnostics; Advanced computing devices;

Space industries

Security and defense industry

Lighting industry, construction

1. KETS 2. ESA Very large market potential, excellence of knowledge assets based on publications and citations, major FP7 funded projects including multi-institute project coordination.  Knowledge diversity exemplified through Baltics photonics Cluster involving business and R&D, 13 key researchers recruited from outside Latvia
Software development 1. Information and communication technologies (ICT) 2. Computer programming, consultancy and related activities Healthcare, e-government, e-education,  manufacturing and industry 1. Digital Agenda , e-Health Latvian IT cluster generates significant exports and involves R&D with business.
Forest products, material science and industry 1. Institute of Wood Chemistry,

 Silava, Institute of Solid State Physics, Forestry Dept. LLU

2. Research and development within manufacturing and industry

Manufacturing and industry

Forest products industry

 

1. KETs 2. Advanced materials , eco-innovations Strong historical exports of wood moving up the value chain, Excellence of knowledge assets relating to forest management and forest product utilization.
Innovative construction (smart house and cities), Internet of things 1. Construction industry

2. RTU, LLU, LU

1. Construction 2. Construction of buildings 1. Sustainable innovation 2. Eco-innovations 3. KETS  
Agriculture, sustainable production and food products

Aquaculture

1. Sustainable agricultural production

2. healthy food and beverages

1. Healthy foods

2. Cheeses and other high value-added food products

3. Aquaculture markets

1. Public health and security 2. Public health and well-being 3. Food security  
Ports, airports  and related transit capabilities – logistics, forwarding, transportation, finance, tourism,  and banking 1. Ports, Manufacturing and industry 2. Chemicals and chemical products 3. Business schools, well established banking system

 

1. Ocean transport, 2. Air transport, 3. Rail transport 4. Modern port facilities Tourism    
Biotechnology 1. Established research base in biotechnology products 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations

 

1. Manufacturing and industry 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 1. KETs 2. Industrial biotechnology  
Culture, creative industries and tourism Internationally recognized cultural facilities, Rīga recognized as “Cultural Capital of Europe (2014), music traditions, , one of largest film studios in Eastern Europe, extensive development of lettonica Film, TV, music recording, festivals, touring groups    

 

 

Pielikums A. Igaunijas un Lietuvas viedās specializācijas kā paraugi Latvijai

Kaimiņvalstis ir Latvijas lielumā, ar kopīgu vēsturi, un klimatu.  Ir arī lielas atšķirības.  Latvija var mācīties no viņu veiksmēm un arī no neveiksmēm. 

Igaunija

Igaunijas viedās specializācijas pasniegtas sekojošā tabulā.  Sk. –

Description

Capabilities

Target Markets

EU Priorities

COMMENTS relevance Latvia

Software development 1. Information and communication technologies (ICT) 2. Computer programming, consultancy and related activities 1. Digital Agenda Latvia has an active software development industry, but has had no success comparable to Skype.
Use of ICT in industry (automation and robotics) 1. Information and communication technologies (ICT) 1. Manufacturing and industry 1. KETs 2. Advanced manufacturing systems Latvia has little industry that can use robotics.  However 3D printing and related technologies can fit a small country with specialized skills.
Cyber-security 1. Information and communication technologies (ICT) 2. Computer programming, consultancy and related activities 1. Digital Agenda 2. ICT trust, cyber security and network security Latvia needs specialists in this area, but it is not an area where Latvia is likely to emerge as a leader.
E-health 1. Information and communication technologies (ICT) 1. Human health and social work activities 1. Digital Agenda 2. e-Health (e.g. healthy ageing) Latvia has companies operating in this field but it seems to be more a subset of software development
Material science and industry 1. Research and development within manufacturing and industry 1. Manufacturing and industry 1. KETs 2. Advanced materials  
Innovative construction (smart house and cities) 1. Construction 1. Construction 2. Construction of buildings 1. Sustainable innovation 2. Eco-innovations  
Health-supporting food 1. Manufacturing and industry 2. Food, beverage and tobacco products 1. Human health and social work activities 1. Public health and security 2. Public health and well-being  
Chemical industry (more effective use of oil shale) 1. Manufacturing and industry 2. Chemicals and chemical products 1. Energy production and distribution 1. Sustainable innovation 2. Resource efficiency  
Biotechnology 1. Research and development within manufacturing and industry 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 1. Manufacturing and industry 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 1. KETs 2. Industrial biotechnology  

 

Lietuvas viedās specializācijas

 

Description

Capabilities

Target Markets

EU Priorities

COMMENT

Materials production 1. Research and development within manufacturing and industry 2. Chemicals and chemical products 1. Manufacturing and industry 2. Chemicals and chemical products 1. KETs 2. Advanced materials  
Biopharmaceuticals and health technologies 1. Research and development within manufacturing and industry 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 1. Manufacturing and industry 2. Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 1. Public health and security 2. Public health and well-being  
Food technology and agricultural innovations 1. Research and development within manufacturing and industry 2. Food, beverage and tobacco products 1. Manufacturing and industry 2. Food, beverage and tobacco products  
Transport and logistics 1. Transporting and storage 1. Transporting and storage  
Electronic systems and learning 1. Information and communication technologies (ICT) 2. Computer programming, consultancy and related activities 1. Information and communication technologies (ICT) 2. Information service activities 1. Digital Agenda 2. e-Inclusion (e.g. e-Skills, e-Learning)  
Sustainable energy 1. Energy production and distribution 2. Power generation/renewable sources 1. Energy production and distribution 2. Power generation/renewable sources 1. Sustainable innovation 2. Sustainable energy and renewables  

 

 

 

 

 

Pielikums B: Fotonika,  kvantu zinātnes un kvantu tehnoloģijas, kā Latvijas viedā specializācija

Kas ir fotonika? 

Fotoniku var definēt, kā zinātne un tehnoloģijas, kam mērķis ir kontrolēt fotonus, t.i., gaismas kvantu daļiņas, lai piepildītu cilvēku vajadzības.   Gaisma ir divdabju dabas parādība, kas vienlaikus ir vilnis un korpuskulārā daļiņa.  Optika ir zinātne ar gadsimtiem ar vēsturi, kas raksturo gaismas parādības, kā gaismas viļņus.  Fotonika iekļauj agrākos atradumus par gaismu, kā viļņu parādību, bet arī iekļauj parādības, kas izceļas saprotot gaismas korpuskulāro raksturu, kam piemērs ir fotona skaitītāji, kas var izskaitīt, cik fotoni apstaro kvadrātmetru sekundē.

ES līmenī fotonika ir atzīta, kā atslēgas tehnoloģija („key enabling technology” – KET), kas izceļas ar vislielāko tirgus iespēju (480 miljardu Eiro 2015. gadā) no sešām KET tehnoloģijām.  Pēc 2015. gadu fotonikas tirgum ir paredzēta strauja izaugsme vismaz 8% gadā.  Ņemot vērā plašās tirgus iespējas un Latvijas rosīgo fotonikas uzņēmēju klasteru, un zināšanas izcilību un zināšanas dažādību fotonikas jomā Latvijā, ir pamats domāt, ka Latvijai fotonikā varētu būt lielas, ja ne vislielākās izredzes izcelties ar inovācijām. 

Fotonika un kvantu zinātne un kvantu tehnoloģijas

Zinātne, kas pēta kvantu daļiņas, ir kvantu zinātne.  Tās pamatu principi ir divdesmitās gadsimta kvanta fizikas lielie atradumi.  Kvantu tehnoloģijas ir tehnoloģijas, kas izmanto kvantu fizikas principus lai kontrolēt matēriju un gaismu kvanta līmenī cilvēku vajadzībām.  Kvanta tehnoloģijas un fotonika ir jēdzieni ar pārsedzošu un nākotnē paredzamu saplūstošu („converging”)nozīmi.

Fotonikas tirgi

Fotonikas tirgi aptver parādības no vismazāko, kur novēro dabas sīkumus, līdz tālākajām zvaigznēm dzīvā un nedzīvā dabā.  Produktu klāsts ir ļoti plašs – foto diodi, optiskā šķiedra, lāzeri, fotoelektriskās sistēmas, foto aparāti, tālskati, mikroskopi, apgaismošanas sistēmas, optiskie datori, biofotonika, ar galu tirgiem medicīnā, lauksaimniecība, rūpniecībā, autotransportā, aviācijā, komunikācijā, un citās jomās. 

Tirgus lielums un segmentu lielā dažādība rāda uz jaunu produktu plašām iespējām Latvijas uzņēmējiem, pētniekiem un izgudrotājiem.

Tirgus pārskatu no ES fotonikas platformu var atrast – http://www.photonics21.org/download/Photonics_industry_report_2013/Management_Report_-_World.pdf.   Raksturojumu par ES tirgu un tā perspektīvu var atrast – http://www.photonics21.org/download/Photonics_industry_report_2013/Management_Report_-_Europe.pdf.

EK saredz $300 miljardu pasaules fotonikas tirgu 2012. gadā un prognozē izaugsmi līdz $480 miljardiem 2015.gadā.

 

Savukārt vidējā termiņa prognoze rāda, ka specifisks “Photonic Integrated Circuit & Quantum Computing” tirgus kvantu tehnoloģiju jomā 2022, gadā sasniegs vismaz $1500 miljonu US$ apjomu

http://www.marketsandmarkets.com/pdfdownload.asp?id=881 According to a new market research report “Photonic Integrated Circuit (IC) & Quantum Computing Market (2012 – 2022): By Application (Optical Fiber Communication, Optical Fiber Sensors, Biomedical); Components (Lasers, Attenuators); Raw Materials (Silica on Silicon, Silicon on Insulator)”, the total market is expected to reach $1,547.6 million by 2022, at a CAGR of 26.3%.

 

Latvijas izcilība fotonikā, kvantu zinātnē, kvantu tehnoloģijās un kvantu datoros

Latvijā fotonika, kvantu zinātne un kvantu tehnoloģija izcilo līmeni rāda publikāciju un citējuma mērogu, FP7 projektu skaitu un sīvo ES līmeņa konkursu, projektu mērogu, un Latvijas koordinācijas lomu nozīmīgajos projektos.  It sevišķi svarīgi ir tas, ka šajā jomā Latvija uzvinnēja pirmo Eiropas Zinātnes padomes (ERC) projektu. 

¾     18 SME nodarbina 700 ar kopējo apgrozījumu € 43 miljoni apgrozījumu

¾     Vairāk nekā 30 institūti un pētniecības centri ar vairāk nekā 500 darbiniekiem ir vinnējuši 20 ietvaru grants a10M€

¾     Latvijas fotonikas publikāciju skaits –

 

Fotonikas institūti un pētniecības panākumi un izcilība Latvijā

 

Pamat un lietiškā pētniecība Latvijā Fotonikā un kvantu tehnoloģiju jomā

Institūtu un pētniecības centri, laboratorijas >12
Zinātniskie – tehniskie darbinieki ap 1 000
Kopīgais valsts finansējums 2007-2014.gada Ap 4 miljoni
ERAF līdzekļi 2007-2014.gada Ap 5 miljoni
Kopskaits FP6 (2003-2006) FP7 (2007-2014) Fotonika  + Kvantu tehnoloģija        1         +       3        8          +      6 kopskaits – 18 projekti
Kopīgā investīcija  miljoni Eiro FP6 FP7 Fotonika  + Kvantu tehnoloģija 0,212       +        0,91 4,40         +        2,66 Kopā – 8,193 miljoni

 

 

 

Liste ar sekmīgiem projektiem

FOTONIKA –LV asociētie institūti

1.  FP7-REGPOT-2011-1,   FOTONIKA-LV, reg.  Nr. 285912  Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics  in Latvia  – Towards Effective Integration in the European Research Area  (ranked as the second among 7 projects receiving 15 points from 15)  Duration of the project – 36+6=42 months EU contribution:  3,752,997.00 €, Starting date February 1st, 2012 2. MC-IRSES International Research Staff Exchange Scheme (IRSES) Nr. 294949,  NOCTURNAL ATMOSPHERE, 76 points, reserve list Secondary photochemical reactions and technologies for active remote sensing of nocturnal atmosphere. Ar kopîgo finansçjumu 243 200 € (plânotais izpildes laiks 01.05.2012.-30.04.2016. 3. MC-IRSES International Research Staff Exchange Scheme (IRSES)  BIOSENSORS-AGRICULT.  FP7-IRSES -2012-, Nr.316177 – “DEVELOPMENT OF NANOTECHNOLOGY BASED BIOSENSORS   FOR AGRICULTURE”, Ar kopîgo finansējumu 292 600 € (plânotais izpildes laiks 01.09.2012.-31.08.2016. 4) Dr.Janis Spīgulis.The Integrated Initiative of European Laser Research Infrastructures III ,LASERLAB-EUROPE. Contr.Nr.284464, INFRA-2011-1.1.19

Quantum Computing – Dr. Andris Ambainis

FP7 projects – total value – 2,582 million –

 

  1. 1.       Quantum Algorithms and Quantum Computing (QAQC), Marie Curie IRG, 2008-2012.
  2. 2.       Quantum Computer Science (QCS), FET-Open, 2010-2013.
  3. 3.       Quantum Algorithmics (QALGO), FET-Proactive, 2013-2016.
  4. 4.       Methods for Quantum Computing (MQC), European Research Council, 2013-2018.
  5. 5.       Randomness and Quantum Entanglement (RAQUEL), FET-Open, 2013-2016.
QCS and QALGO project Coordinated by University of Latvia.

8 partners (QCS), 7 partners (QALGO). Includes leading European organizations (e.g. Cambridge University) and top researchers in the theory of quantum computing.

ERC

Uzņēmēju darbība fotonikā – Latvijā, Baltijas Valstīs, ES, klasteris, EPIC platforma

Baltijas valsts līmenī arī Baltijas fotonikas klasteris (Baltic Photonics Cluster) jau aktīvi darbojas kopš 2011. gada ar 20 biedriem. Asociācija  FOTONIKA-LV, kuras mērķis ir izaugt  Nacionālu zinātnes centru ar ES līmeņa konkurētspēju ap sevi veido Latvijas klasteri.  Vairāk par fotoniku nodalījumā FOTONIKA, sk. Lejā.

 

Kā fotonika piepilda viedās specializācijas kritērijus?

Fotonika piepilda visas viedās specialitātes kritērijus:

Latvijā ir strauji augošs fotonikas klasteris ar 18 firmām, 700 darbiniekiem, un kopējo apgrozījumu kas pārsniedz 43 miljonu.  Lielais vairums no apgrozījumu ir eksportēts uz globāliem tirgiem, Paredzamā klastera izaugsme līdz 2020.gada ir

  • o   „Business as Usual” – 43 miljoni
  • o   NAP izdodas – 65,4 miljoni
  • o   Fotonika kļūst par valsts prioritāro virzienu – 153,1  miljoni

Latvijas klasteris ir daļa no „Baltic Photonics Cluster” ar vairāk kā 20 dalībnieku firmām un institūtiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas

Zināšanas izcilība – publikāciju un citējumu skaits, projektu skaits ES līmeņa konkursos, projekta mērogi, balvas un cita atzinība.  Latvijas fotonikas institūti ir iesaistīti starptautiskajos tīklos un FOTONIKA-LV projekts iekļauj partnera attiecības ar vairāk kā 10 nozīmīgajiem pētniecības centriem ārpus Latvijas. 

Zināšanas dažādība – ar lielo skaitu ar firmām un institūtiem, Latvijā pastāv nepieciešamā zināšanas dažādība, lai veicinātu inovāciju un strauju ekonomikas izaugsmi ar fotoniku – no biofotoniku kur darbojas kvantu līmenī līdz astrofiziku kur darbojas astronomiskos attālumos.  FOTONIKA-LV 13 zinātnieki ir rekrutēti no nozīmīgiem pētniecības centriem ārpus Latvijas.     

 

Prognozējami rezultāti, ja izlemt, ka fotonika būtu prioritāte viedā specializācija Latvijai

Fotonikas un kvantu zinātnes un tehnoloģijas perspektīvs var radikāli atšķirties atkarājoties no ZTIA politiku, ko Latvija sev izlemj un īsteno.  Nākotni varam ierāmēt trīs scenārijos:

„Business as Usual” (BAU) – Latvija turpina tagadējo ceļu — runā par pakāpinātu investīciju ZTIA, bet budžeta sadale, un reālā rīcība rāda citādāk.  NAP 2020 mērķis sasniegt 1,5% no IKP investīciju ZTIA līdz 2020 netiek sasniegts. 

  • o   Spējas, kas tika atjaunotas un aktivizētas ar FOTONIKA-LV projektu netiek tālāk stiprinātas, asociācija izjūk, repatriētie un rekrutētie zinātnieki atgriežas mītņu zemēs, Latvijas uzņēmēji zaudē savu vienoto fotonikas kontaktpunktu
  • o   Jauno fotonikas speciālistu apmācība neturas līdz ar uzņēmēju vajadzībām.
  • o   jauno fotonikas uzņēmuma attīstības tempa paliek vēsturiskā līmenī – 2-3 jaunas firmas fotonikas firmas 2014-2020 periodā
  • o   Fotonikas uzņēmējdarbības un eksporta izaugsme pieaug 10% gadā atspoguļot lielās iespējas fotonikas jomā, bet fotonikas zinātnes sasniegumi Latvijā  atpaliek

NAP2020 plāns īstenots  un kopējais valsts un privātā investīcija sasniedz 1,5% no IKP.

  • o   Bāzes finansējums institūtiem palielināts atļaujot maksāts zinātniekiem vismaz caurmēru algu valstī, kā pamatalgu.
  • o   Struktūrfonda politika 2014-2020 periodam atbalsta palielinātu investīciju zinātnē ar rezultātu, ka institūta personāls dubultojas līdz 2020. gadu.
  • o   Palielināts pētnieku skaits veicina pilnīgāku izmantošanu no laboratorijām, zinātniskām iekārtām un infrastruktūru kas veicina vairāk ietvaru fonda projektus un paātrina jaunu uzņēmumu attīstīšanas tempu uz apmēram 2 gadā.
  • o   Latvijas kopējais fotonikas firmu apgrozījums pieaug par 18% gadā.

Latvija pieņem fotoniku, kā prioritāru attīstības virzienu

  • o   FOTONIKA-LV projekta asociāciju izveido, kā patstāvīgu, starptautiski nozīmīgu fotonikas un kvantu zinātnes pētniecības un inovācijas centru.
  • o   Zinātnieku un tehnisko darbinieka skaits sasniedz 300 līdz 2020.gada no tagadējā 100.
  • o   Speciālisti emigrē un repatriē Latvijā meklējot iespējas fotonikas un kvantu zinātnes attīstībā
  • o   Latvijas fotonikas partnerības paplašinās uz vadošiem pētniecības centriem ASV, Japānā, Korejā, Indijā’, Brazīlijā un Ķīnā
  • o   Latvijā izveidojas vairāk, kā 5 jauni fotonikas – kvantu tehnoloģijas uzņēmumi  gadā periodā 2014-2020.
  • o   Fotonikas produktu eksports pieaug plus 30% gadā.

 

Nepieciešama rīcība, lai paceltu fotoniku, kā prioritāru virzienu un viedu specialitāti Latvijai

 

 

Bibliogrāfija

Gheorghiou u.c., (2012). „The Handbook of Technology Foresight: Concepts and Practice”, Edward Elgar Publishing, London

Reinerts, Eriks S. (2012) “Kā bagātas valstis kļuva bagātas un kāpēc nabadzīgas valstis paliek nabadzīgas”, Zvaigzne, Rīga

 [1] Brussels, 30.09.2009, COM(2009) 512 final: “Preparing for our future: Developing a common strategy for key enabling technologies, in the EU“; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52009DC0512:EN:NOT

 [2] Final report. High-level  expert goup on key enabling technologies, June 28, 2011;

[3] “Cross-sectoral analysis of the impact of international industrial policy on Key Enabling Technologies ”  http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/ket-report_en.pdf

[4] “Exchange of good policy practices promoting the industrial uptake and deployment of Key Enabling Technologies” http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/ex_of_practice_ket_final_report_en.pdf

[5]  study on international market distortion in the area of KETs http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/kets_market_distortion_pdf_report_july_2013_en.pdf

 

 


 


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s