Jelgavas Universitāte, inovācija un Jelgavas nākotne

Jelgava ir ceļa krustojumā. Jelgava var izlemt kļūt par inovācijas pilsētu, ar augstu labklājības līmeni, rosīgu kultūras dzīvi, un skaistu un patīkamu vidi. Šāda droša un tīra pilsēta būtu ideāla vieta ģimenēm audzināt bērnus, jauniem darbiniekiem veidot uzņēmumus vai labus karjerus, un pensionāriem pavadīt aktīvus un interesantus gadus savā mūža pilnībā. Šāda nākotne ir iespējama, ja Jelgava var kļūt par inovācijas pilsētu.

Jelgava var atteiktos no izaicinājuma kļūt par inovācijas pilsētu. Tādā gadījumā spējīgākie aizplūdīs – vai uz Rīgu, vai Londonu, vai tālāk. Tāda Jelgava nebūt jauka vieta kur audzināt bērnus un veidot sekmīgu dzīvi.
Inovācijas ceļš nav viegls. Tas nenotiks automātiski. Pie tā būs cītīgi, un ilgi jāpiestrādā. Ir vajadzīgs plāns un ir vajadzīga vadība ar spējām, enerģiju un pacietību neatlaidīgi cīnoties, lai veidot labāku un spējīgāku pilsētu. Ir arī vajadzīga labi informēta publika, kas aktīvi piedalās un atbalsta, un atjauno vadību mainīgos apstākļos.
Inovācijas pilsēta līdzīgi kā senie katedrāli, ir paaudžu darbs. Ar katru paaudzi pilsēta kļūst pilnīgāka un spējīgāka.
Kas ir inovācijas pilsēta?
Inovācijas pilsēta ir pilsēta ar savu universitāti, kur zinātnieki rada jaunu zināšanu, vidē kur jauna zināšana tiek pārvērsta jaunos produktos. Ir vairāki pazīstami piemēri no inovācijas pilsētām – San Jose ar Stenfordas universitāti, Lunda ar Lundas universitāti, Ostins ar Teksasa Štata universitāti, un daudz citi. Pirms 30 gadiem Zviedrija pārdzīvoja, ka viņu tradicionālās metāla apstrādes rūpniecības tika izkonkurētas no Korejas, Taivānas un Japānas. Lundas pilsēta izlēma šo problēmu risināt, dibinot IDEON zinātnes parku.

IDEON zinātnes parks (Lund, Zviedrija)
 1980.g. Zviedrijas dienvidu reģions – depresīvs un mazattīstīts
 1983.g. Lundas Universitāte +Tehniskā augstskola +Skanes reģions +Lundas pašvaldība dibināja Ideon zinātnes parku
 2012.g. rezultāti – 700 augsto tehnoloģiju uzņēmumi; 10 000 jaunradītu darbavietu; 375 milj LVL uzņēmumu apgrozījums
(Neimanis, 2012)

Vai Jelgava varētu kļūt par Latvijas Lundu?
Jelgava lepojās ar Jelgavas Pili, kas ir starp ievērojamākiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā, un jau ir universitātes sēdeklis.
Jelgava ir 50 km. No Rīgas, apmēram tikpat tālu, kā Lunda ir no Kopenhāgenas. Jelgava ir pietiekam tuvi Rīgai, ka tā var lepoties ar Rīgas priekšrocībām bez metropoles negatīviem.

  • Droša, tīra, draudzīga pilsēta ar tuvām saitēm ar savu apgabalu un laukiem. Satiksmes sastrēgumi ir reti.
  • Rosīga kultūras dzīve
  • Pilsēta ir pietiekam maza, ka var viegli var iepazīties ar Domi un citiem vadošiem cilvēkiem.
  • Zemes un nekustāmo īpašuma cenas ir stipri zem Rīgas cenām. Veidot plašāku universitāti Jelgava būtu stipri lētāk kā Rīgā
  • Rīgas Lidosta ir 45 minūtes no Jelgavas, apmēram tikpat ilgi, kā no Rīgas ziemeļiem

Jelgava ir gatava veidot zinātnes parku līdzīgu, kā IDEON Lundā. Biznesa inkubators JIC ir uz teritoriju blakus Jelgavas Pili, kas ir nozīmēta, lai attīstītu zinātnes parku. Arī ir bijušā PSRS lidostas teritorija, kas ir daļēji ierīkota ar infrastruktūru, ir pašvaldības īpašums, kas ir pieejams zinātnes parka attīstībai. Jelgava ir ievērojams transportu mezgls, kas labi kalpotu augstas tehnoloģijas strauju attīstību.

 Jelgavai vajag universitāti kas veicina Jelgavas izaugsmi
Jelgavai nav Jelgavas Universitāte, kas veicina inovāciju Jelgavā, bet tai ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). LLU ir universitāte, kas piepilda Latvijas prasības speciālistiem lauksaimniecībā, veterinārā medicīnā, mežsaimniecībā un citās jomās, kas ir saistītas ar lauksaimniecību un pārtiku. Līdz šim LLU nav bijusi izteikta loma novitātes veicināšanā. LLU studiju programmas galvenokārt piepilda valsts prasības lauksaimniecībā, nevis pilsētas un reģiona attīstību. LLU nav zinātnes parks vai biznesa inkubators vai īpaši kursi kas veicina uzņēmēj darbību. LLU sevi nedefinē, kā inovācijas centru reģionam, vai Latvijai. Tikai mazs procents no LLU absolventiem izlemj palikt Jelgavā, lai veidot savu karjeru.

Vai ir pienācis laiks mainīt LLU nosaukumu?
Mainot LLU nosaukumu uz Jelgavas Universitāti, izteikt to, ka ir iecerētas fundamentālas pārmaiņas universitātēs lomā, programmās un pārvaldē. Galvenais, tas dot pazīmi, ka tiks veicināta stratēģija Jelgavai kļūt par inovācijas pilsētu ar reģionālu un valsts līmeņa iespaidu. Rīgas rajona hiperattīstībai ir negatīvs iespaids Latvijas valsts līmenī. Liepājā ir Liepājas Universitāte, Daugavpilī ir Daugavpils, Rēzeknē Rēzeknes, Valmierā Valmieras un Ventspilī Ventspils Universitāte. Un kāpēc nesaukt reģionālo augstskolu, kas ir situēta Jelgavā, Jelgavas Universitāte?

Sakarā ar augstākās izglītības reformām, LLU nosaukuma maiņa ir gaidāma paredzamā nākotnē. Izglītības reforma saredz stipri atšķirīgu LLU lomu, kā tās tagadējo lomu, kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Daži reformu plāni saredz augstākās izglītības konsolidāciju, kur LLU loma pārvērsties par lauksaimniecības akadēmiju vienotā, augstākās izglītības struktūrā. Vai šādai vienotai augstākās izglītības struktūrai jābūt koncentrētai Rīgā, ir debatējams jautājums. Lunda ir pilsēta nedaudz lielāka par Jelgavu, bet Lundā ir Zviedrijas lielākā universitāte. Līdzīgus piemērus var atrast daudzās citās valstīs. Kā piemēru, Indiānas štatā ir divas galvenās universitātes – Indiānas Universitāte un Perdū Universitāte – un abām sēdeklis ir pilsētās, kas ir Lundas vai Jelgavas lielumā.

Attīstot Jelgavu, kā inovācijas pilsētu Rīgai pieejamā tuvumā, bet skaidrā atdalībā no Rīgas, stimulēt strauju reģionālu attīstību valstij līdzsvarotā veidā pildot NAP 2020 Prioritāti „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”.  

Latvijas vajadzība augstāka lauksaimniecības izglītībā
Ir fakts, ka LLU piepilda Latvijas valsts lomu, kā, valsts galvenais, augstākās izglītības un zinātnes centrs lauksaimniecībai un līdz saistītu disciplīnu, kā mežsaimniecību, veterināro medicīnu, pārtikas pārstrāde, utt. Nav runa šo valsts līmeņa lomu mainīt. Bet, vairums no pasaules lauksaimniecības universitātēm nav nosauktas par lauksaimniecības universitātēm. Mūsu LLU līdzīgi kā citās valstīs, ir uzņēmusi vairākus uzdevumus kas sniedzās stipri attālu no lauksaimniecību. Daļēji, tas ir jo modernā lauksaimniecība ir kļuvusi par zinātnes ietilpīgu priekšmetu velkot zināšanu no daudz disciplīnu. Rodas prasības zināšanām par biotehnoloģiju, informātikas tehnoloģiju, nanotehnoloģiju, robotu tehnoloģiju, kosmosa tehnoloģiju un zināšanu vēl neskaitāmi citas jomas. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zinātnes studentam bieži vajag pieejamību citām fakultātēm savā mācību gaitā. Kā var lauksaimniecības inženieru studentam Jelgavā, nodrošināt pieejamību visām zināšanām, kas viņam ir nepieciešams, lai izveidot sev izglītības programmu, kas atvērs tās iespējas, ko viņš dzīvē meklē? Analoģiska problēma ir medicīnas studentam Stradiņa Universitātē vai fizikas studentam Latvijas Universitātē. Tikai vislielākās universitātes pasaulē var piedāvāt pieeju zināšanas klāstam, kādu varētu pieprasīt visspējīgākie studenti ar potenci radīt jaunus zināšanas laukus vai veidot inovācijas vai ar jauniem produktiem, vai zinātniskajiem darbiem, vai jaunradi mākslā vai mūzikā.

 „Super profesors” un kvalitatīvas izglītības pieejamība
Ir iespējams paplašināt universitātes devumu veidojot jaunas programmas, pat jaunas un paplašinātas fakultātes ar profesoriem kas lasa lekcijas par daudz un dažādām tēmām. Vai tas gan ir vajadzīgi, vai rentabli, ja tā paša informācija ir pieejamāka tīmeklī jau iepriekš sagatavotos kursos ko māca „super profesori” no labākajām universitātēm pasaulē? Patlaban Hārvarda, MIT, Stenforda, un citas vadošās universitātes piedalās programmās, kur pasniedz pasaules līmeņa kursus studentiem no visas pasaules, bieži par brīvu. Plašu informāciju par šādām iespējām var atrast ar Google. Ieteiktu rakstu „The Rise of the Superprofessor” (Frey, 2012).
Latvijas izglītības reforma, kas dotā brīdī ir tik strīdīga, ignorē radikālās pārmaiņas izglītībā, kā „super profesors”, kam dzineklis ir tīmeklis un strauja attīstība datoru inteliģencē. Augsti kvalitatīva izglītība būs nākotnē pieejama visur pasaulē, katrā pagastā un katrā mājā Latvijā, tieši no tīmekļa, bez Latvijas universitātēm.

Kāda loma varētu būt Latvijas universitātēm nākotnē?
Varam piekrist IZM galvenajiem izglītības reformu mērķiem veidot izglītību, kas ir kvalitatīva, savienota ar augstas raudzes zinātni un pasniegta augstskolās, kas ir efektīvi pārvaldītas iestādes. Varam arī piekrist IZM ministra Ķīļa uzrādītiem rādītājiem, kas nosaka kad mērķis būtu sasniegts: 1) apmierinošs augstskolu un zinātnes institūtu reitings pasaulē, 2) finansējuma apmērs augstākajai izglītībai, 3) smadzeņu aizplūšanas apturēšana; un ka varēs parādīt investoriem, ka Latvijā notiek progresīvas pārmaiņas. Bet, kā „super profesori” ASV un citos pasaules izglītības centros mainīs augstāko izglītību un ar kādu mērauklu būtu jāmēra augstāko izglītību Latvijā? Ko varēs dot profesors Ventspilī, vai Rēzeknē, vai citā Latvijas reģionālā universitātē, ko nevarēs dot ģeniāls „super profesors” Hārvardā, kas pasniegs fiziku 200,000 studentiem 100 valstīs pasaulē?

Kāda reforma ir nepieciešama Latvijas augstākā izglītībā?
Latvija ir maza valsts ar daudzām augstskolām un zinātniskām iestādēm. Visumā šīs iestādes nav labi finansētas, kas negatīvi iespaido kvalitāti izglītības pasniegšanā, tās pārvaldē un līdz saistītā pētniecībā un attīstībā. Ir paredzēts, ka studentu skaits nozīmīgi samazināsies. Strukturālas reformas ir vajadzīgas, lai pacelt izglītības kvalitāti paredzamā nākotnē, kad Latvijai būs ļoti svarīgi izglītot spējīgus vadoņus, uzņēmējus, zinātniekus, inženierus, advokātus, profesorus, skolotājus, ārstus un citus speciālistus.
Būtiski tagad ir panākt izglītības konsolidāciju, pretstatā tagadējam stāvoklim, kur izglītība ir sadalīta pa dažādām visumā vāji finansētām vienībām. Vai vajadzētu visas augstskolas Latvijā, kas ir atbalstītas no valsts budžeta, apvienot vienotā, akadēmiskā struktūrā ar vairākām filiālēm? Vai reģionālām augstskolām ir atšķirīga loma no Latvijas Universitātes, RTU un citām nacionāli svarīgām augstskolām? Jāsāk ar Boloņas Process, ar izglītības pamatprincipiem, uz kā Eiropas Savienība bāzē Eiropas Augstākās izglītības telpas veidošanas process, un Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru. Sk. (Wikipedia, Bologna Process).

Vadošie izglītības principi

  • Kvalitatīva: atbilst ES un citiem izglītības standartiem. Noteicošs ir, ka Latvija 1999.g. parakstīja „Boloņas deklarāciju par Eiropas Augstākās izglītības telpas (EAIT) veidošanu. EAIT veidošanas process (parasti saukts par Boloņas procesu) aptver 46 valstis un tika veidots, lai nodrošinātu augstākās izglītības sistēmu un to rezultātu salīdzināmību Eiropas valstu starpā, tādējādi nodrošinot studentu un darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā un lai nodrošinātu Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju pasaulē” (EMZino_18122009).
  •  Pieejama: studenti var atļauties izmaksu un mācību vieta ir fiziski tuvi, vai mācības process ir viegli pieejams ar datoru, kur students ir.
  • Piemērota: piemērota studentu un arī valsts un reģiona vajadzībām.
    Kvalitatīva izglītība

Universitātei jābūt kvalitatīvai savās programmās, kas bieži vien prasa ne tikai izcilus profesorus un pētniekus, bet arī kritisku masu ar fakultātes speciālistiem. Ja fakultāte ir par maza, tad avansēšanas iespējas jauniem pētniekiem un profesoriem būs ierobežotas. Arī iespējas iegūt finansiālo atbalstu no ES un citiem fondiem būs šaurākas. Tas saka, ka mazā valstī ja spēki ir sadrumstaloti par vairākām nesaskaņotām, pat pretrunīgām, konkurējošām programmām, tad ieguvums būs mazāk, nekā ja valsts līdzekli būtu koncentrēti lai sasniegt valstī svarīgus mērķus.

Jauna kvalitātes mēraukla – „Super profesors”
Citējot Ministru Ķīli, “Mums ir svarīgi, ka vismaz viena ir Eiropas pirmajās simtniekos pēc astoņiem gadiem 2020.gadā un vismaz divas trīs ir pasaules piecsimtniekā. Tas rādītu, ka esam sasnieguši atzīstamus rezultātus.” (Ķīlis, 2012, Delfi). Vai pēc 10 gadiem tas būs Latvijai svarīgi vai kāda no tās universitātēm iekrīt starp 500 labākajām universitātēm pasaulē zem tagadējām mērauklām, ja paša universitātes būtība tiek radikāli mainīta? Ir pacēlušies daudz atšķirīgi modeļi, kā veidot nākotnes universitāti un līdz ar to nemaz nav skaidrs, pat nav īsti prognozējams, kā izskatīsies nākotnes universitāte. Toms Freijs („Tom Frey”) saredz, ka ar „super profesoriem” un augsti attīstītu globālo tīmekli, ka varbūt pietikt ar 10 universitātēm visā pasaulē, ka nebūs vajadzīgas universitātes katrā vidēju lielā pilsētā.
Ja visas pasaules zināšana būs tīmeklī kvalitatīvi pieejama no „super profesoriem” no tālienes, kādu funkciju piepildītu jeb kāda universitāte Latvijā? Atkrīt pat valsts valodu šķērslis. Ir paredzams, ka desmit gadu laikā datora tulkotāji varēs pilnībā pārtulkot „superprofesora” lekcijas valsts valodā.
Ko tīmeklis nevar izdarīt ir dot studentam cilvēcīgu piemēru un mijiedarbību starp profesoru un starp studentiem, kas rodas ideālos mācības apstākļos. Profesors mācās no studentiem un studenti mācās no profesora un no viens otra. Šāda dzīvā mijiedarbība ir jāveicina tā lai tas, ko mācās arī tiek iedzīvināts ar reālu praksi. Zinātnes studentiem vajag laboratorijas, kur tie var paši veikt pētījumus, ne tikai iegūt grāmatas zināšanu. Sociālo zinātņu studentiem vajag piedalīties dzīvā praksē vai darboties ar organizācijām, aģentūrām vai uzņēmumiem. Līdzīgi, lauksaimniecības studentiem vajag iegūt zināšanu par reāliem lauksaimniecības uzdevumiem. Pēc iespējas universitāte nākotnē nebūs tik atdalīta no sabiedrības. Saucamais „ivory tower” (ziloņkaula tornis) kur akadēmiķis ir atdalīts no sabiedrības mainīsies uz situāciju, kur zināšana tiks radīta un pielietota daudz ātrāk, kā pērn. Inovācija un zināšanas pielietošana kļūs par galveno universitātes uzdevumu. Tehnoparki, inovācijas centri un biznesa inkubatori kļūs par universitātes mērķi.

Pieejama izglītība
Izaicinājums Latvijai ir izgudrot un radīt tādu izglītības sistēmu, kas veicina tās iedzīvotāju pilnīgāku attīstību tā, lai Latvija var būt konkurētspējīga, tagad un nākotnē, un Latvijas iedzīvotāji var dzīvot pilnībā savā mūža garumā. Izglītībai vajag būt pieejamai visiem Latvijas iedzīvotājiem. ASV štatos ir veidota („community college”) pašvaldību koledžu sistēma. Ohaio štatā princips ir, ka koledža atrodas ne tālāk kā 25 jūdzes no studenta. Dažos štatos šīs universitātes ir filiāles no lielākas universitātes, dažos štatos ir pilnīgi neatkarīgas koledžas un citos, kā Indiānas štatā ir IVY Tech sistēma, kas ir neatkarīga no lielām valsts universitātēm, kurām ir filiāles galvenās pilsētās štatā. Šajā ziņā Latvija neatpaliek, un augstākā izglītības iestādes un tā filiāles ir visumā pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem tagadējā struktūrā.

Piemērota izglītība
Ko students iegūst no savu universitātes piedzīvojumu ir daudz vairāk, kā zināšana, kas tiek pasniegta lekcijās, kas parasti ātri noveco un ir aizmirsta. Students mācās no profesora piemēru līdzīgi, kā māceklis mācās no meistara piemēru. Dažreiz pat vājš profesors var dot spēcīgāku apmācību par reāliem dzīves apstākļiem, ne kā labi sagatavoti studiju materiāli, kas ir viegli sagremojami. Students arī tieši sastop citus studentus, kas ir viņa klasesbiedri, kas cīnās ar līdzīgām dzīves problēmām. Studenti bieži vien izveido draugus, pat mūža draugus starp klātesošiem klasesbiedriem.
Universitātei vajag būt piemērotai savam apvidum. Ja Ventspils ir izvērtusies, kā Latvijas kosmosa centrs ar kosmosa saistītu pētniecību un uzņēmuma darbību, tad loģiski Ventspils Universitātē arī vajag pasniegt kursus, kas ir saistīti ar kosmosu. Līdzīgi, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) pastāv centrā galvenajam lauksaimniecības rajonam Latvijā, kas ir Zemgales līdzenums. LLU jau plus 50 gadus ir vadījusi visas valsts programmas, kas ir saistītas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, veterināro medicīnu un citas jomas, kas ir saistītas ar lauksaimniecību.

Piemērotība uzņēmēja vajadzībām
Universitātei vajag piepildīt uzņēmēja prasības priekš labi apmācītiem darbiniekiem, kā arī uzņēmumu vajadzībām priekš zinātnisku un tehnoloģisku kompetenci un prasībām priekš jaunām tehnoloģijām un jauniem zinātnes atradumiem. Universitātei ir īpašs svarīga loma tehnoloģijas komercializācijā un tehnoloģijas pārnesē. Pēc būtības universitāte ir inovācijas centrs savā apvidū.

Piemērotība veicinot amatniecisko meistardarbību
Nākotnes izglītības modelis vairāk un vairāk līdzināsies meistaru ar mācekļiem, kur students iegūs pieejas no meistara, kā zināšanu izmantot dzīvē, ko iegūs no globālām sistēmām, „super profesoriem”, un universālām bibliotēkām. Latvijā ir piekoptas dziļas meistarības tradīcijas kas ir mantotas no ģildes sistēmu, kas aktīvi darbojas Latvijas teritorijā no viduslaikiem. Šis mācību veids atkal ir piemērots topošā „super profesora” laikmetā. Arī amatnieciskā ražošana ar lielu potenci augstai pievienotai vērtībai ir sevišķi piemērota Latvijas apstākļiem un vajadzībām. Kas vairāk un vairāk izceļas Latvijā ir amatniecības meistars ar akadēmiski iegūtām dizainu spējām un meistariski iegūtām amatniecības spējas sen-senā meistara – mācekļa sistēmā. Šo jautājumu es apskatīju rakstā „Roboti, amatniecība un Latvijas nākotne”, sk. http://www.mezaavize.lv/index.php?page=number&lang=lat&id=162#a2377 .
Meistars ar savu darbnīcu ir uzņēmējs kas rada darbus un ražo augstvērtīgus, kvalitatīvus produktus no vietējiem resursiem. Meistardarbība pilnībā sakrīt ar Latvijas 2030 ilgtspējības attīstības plānu. Duālā – akadēmiska un meistara-mācekļa izglītība ir nepieciešama, lai veicināt Latvijas ilgtspējīgo attīstību. Diemžēl eksistējošie izglītības plāni ignorē šo ļoti svarīgo virzienu. Vajag izveidot plānu duālai izglītības programmai, un kā duāla izglītība var būt pieejama visos Latvijas reģionos.
Latvijā jau ir radušies daudz piemēru kur amatniecības meistari ir ieguvuši starptautisku atzinību. Starp tiem Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā R. Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns; koka mājokļu būvniecībā – V. Muižnieks, T.Sala, A.Eņģelis; mēbeļu izgatavošanā – J.Straupe, A.Vītols; metālapstrādē – J.Vaivods, E. Peslaks, U.Osis, pārtikā – J.Ozoliņš, N.Skauģis , un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās. Izvelkot no V. Kazāka raksta „Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika”, Sk. http://vilniskazaks.blogspot.com/2012/11/meistardarbnicas-politika-un-ekonomika.html?spref=fb

  1. Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .
    Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.
  2. Modulārā sistēma industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.
  3. Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.
    Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.
    Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu, mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!

Vairākas universitātes – vadošā fakultāte?

Ja kvalitātes principu var piepildīt ar stiprām, integrētām fakultātēm, un pieejamības un piemērotības principus var piepildīt ar vairākām, atšķirīgām universitātēm, tad visus principus var piepildīt ar vadošo fakultātes principu. Piemēram, ja vadošā fakultātes sēdeklis kosmosa zinātnēs ir Ventspils Universitāte un LLU pasniedz kursus, kur kosmosa zinātnes attiecina uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, tad vadošā fakultāte Ventspili arī iekļautu kosmosa lektoru LLU, kur tas attiecās uz kosmosa saistītiem jautājumiem. Līdzīgi, ja Ventspils Universitāte pasniedz lauksaimniecības vai mežsaimniecības kursus, tad vadība nākt no LLU. Ja lauksaimniecību studentu skaits ir mazs Ventspilī, tad Ventspils studentam vajadzētu būt iespēja piedalīties LLU klasē, kas notiek Jelgava, via tīmekli. Līdzīgi ja elektroinženierzinātne tiek pasniegta Rēzeknē, tad fakultatīvā vadība nākt no elektro-inženierzinātnes fakultāti, kas būtu bāzēta RTU. Vienota virtuāla universitāte Latvijai ar autonomām vienībām kas piepilda vietējas un specializētās vajadzības.
Akadēmiskā pasaulē nemitīgi veidojas jauni disciplīnu un apakš disciplīnu, kā arī starp disciplīnu un daudz disciplīnu centri un projekti. Lai Latvijas universitātes būtu konkurētspējīgas, tām jāveicina šādu darbību starp Latvijas universitātēm, kā arī ar starp Latvijas universitātēm un ārzemes universitātēm.
Jelgavai vajag savu universitāti
Jelgavas universitāte nekādā ziņā var būt tikai filiāle no kādas konsolidētas universitātes, kas ir bāzēta Rīgā. Jelgavā ir dziļa augstās izglītības vēsture. Pirms jezuītus izraidīja no Jelgavas 1759.g. Jelgavā bija jezuītu skola. Hercogs Pēteris Bīrons 1773.g. izlēma veidot akadēmiju Kurzemes un Zemgales hercog valstī. „Jelgavas Pētera akadēmiju var uzskatīt par pirmo universitātei līdzīgu veidojumu Latvijā un tās dibināšanu 1775. gadā par institucionalizētas zinātnes sākumu tagadējā Latvijas teritorijā.”, (lp 22, Vīksne)
Universitāte ir situēta vēsturiskā Jelgavas pilī, sniedzot iespaidīgu ainavu pār par Lielupi no Rīgas šosejas iebraucot Jelgavā. Jelgava ir pilsētā kas deva Latvijai pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čakstu un daudz citus sabiedriskus darbiniekus, rakstniekus, pētniekus, māksliniekus, dziedātājus, un uzņēmējus. Jelgava ir nacionāli nozīmīgs kultūras centrs, ko uztur rosīga pilsētas un novada ekonomija ar mašīnbūvi, ēdienu pārstrādi, tekstilu un citu ražošanu.
Jelgavas Universitātei vajadzīga efektīva pārvalde
Lai sasniegt savus mērķus, kā inovācijas pilsēta, Jelgavai vajag savu universitāti kas veicina Jelgavas attīstību. Līdzīgi, Jelgavas universitātei vajag ap sevi augošu pilsētu, ar rosīgu kultūras dzīvi. Mainot LLU nosaukumu uz Jelgavas universitāti, jāskatās arī uz universitātes pārvaldi. Universitātei vajag pārvaldi, kur ir skaidri atspoguļotas Jelgavas un Zemgales intereses, kā arī Latvijas valsts intereses veicinot lauksaimniecības attīstību un inovāciju un uzņēmēju darbību, kā arī vispārēju kulturālu un nacionālu attīstību. Tagadējā LLU satversme paredz Padomnieku konventu, kā pārvaldes līdzekli, kas ir pakļauts rektoram, kas sniegt rektoram padomus, lai viņš var saskaņot LLU darbību un tās akadēmiskās programmas ar sabiedrības vajadzībām. Nav nemaz skaidrs kā Padomnieku konvents var nodrošināt, ka LLU darbība atspoguļo sabiedrības vajadzības, jo ne šī Padomnieka konventa dalībnieku skaits, ne to kvalifikāciju ir definēti LLU Satversmē. Citējot LLU tagadējo Satversmi:
1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konvents. To izveido Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru universitātes attīstības stratēģijas jautājumos, tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Konventā.
LLU Satversme, ko apstiprināja Latvijas Augstākā Padome, 1992.g. 10.martā, neparedzēja Padomnieku konventu, bet noteica, ka LLU pārvaldi un LLU darbības saskaņošana ar ārējo sabiedrību veiks Aizbildņu padome. Citējot LLU 1991.g. Satversmi:
1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo LLU Aizbildņu padome. To izveido Latvijas Republikas valdība no izglītības zinātnes, un citu tautsaimniecības nozaru organizatoriem un speciālistiem. Pusi no tās sastāva iesaka Universitāte. Aizbildņu padomes nolikumu pēc LLU priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Valdība. LLU Aizbildņu padomei ir tiesības sasaukt Konventu vai Senātu, kā arī ierosināt tajos apspriest noteiktus jautājumus.
Aizbildņu padome saskaņā ar 1991.g. LLU Satversmi veidoja Latvijas Republikas valdība līdzīgi, ka tas tiek darīts Perdū universitātē (Purdue University), kas ir lauksaimniecības universitāte ASV Indiānas štatam. Perdū ir starp vadošām universitātēm pasaulē, 24.vietā pasaulē tehnoloģijā, pirmā vietā ASV lauksaimniecībā. Perdū Aizbildņu Padomes 10 locēkļus (Board of Trustees) ieceļ štata gubernators uz 3 gadiem izņemot studentu pārstāvi, kas ir iecelts uz 2 gadiem. Absolventu asociācija (Alumni Association) iesaka 3 locekļus, no kuriem vismaz vienam jābūt saistītam ar lauksaimniecību. Gubernators izmeklē 7 ar īpašu komiteju un 2 no tiem jābūt saistītiem ar lauksaimniecību. Šai Padomei ir galvenā lēmēju vara universitātē un tā uzklausa mācībspēka Senātu, kur tiek pārstāvētas visas universitātes fakultātes, kā arī uzklausa Studentu Senātu. Perdū Universitāti vada Prezidents, kuru pieņem darbā Aizbildņu padome ar Senātu apstiprinājumu. Indiānas štata dotācija ir zem 20% no Perdū Universitātes budžeta, pārējie līdzekļi nāk no studentu maksas, abiturientu dāvinājumiem, līguma maksām par pētniecību un pakalpojumiem, un no citiem avotiem. Ir nozīmīgi, ka šī universitāte var sasniegt tik augstus akadēmiskus standartus ar stipri mazāku redzamu lemšanas autonomiju kā LLU, kas ir gandrīz pilnīgi atkarīga no Latvijas valsts budžeta dotācijām, bet kura ir gandrīz pilnīgi autonoma, bez tiešu valsts uzraudzību par savu darbību.

Kopsavilkums un ieteikumi
Ja izveidotu LLU, kā reģionālu augstskolu, viens no rektora galvenajiem uzdevumiem būtu veidot Jelgavas universitāti, tā lai tā veicina inovāciju un Jelgavas un rajona attīstību, kā inovācijas centrs rajonam. Augsta prioritāte būtu kopā ar Jelgavas pašvaldību veidot Jelgavas zinātnes parku. Jelgavas pašvaldībai arī vajadzētu ne tikai cieši sadarboties, lai veicinātu kopējās intereses. Jelgavas Domei vajadzēt materiāli atbalstīt Jelgavas universitātes izaugsmi, lai veicinātu Jelgavas un Latvijas izaugsmi. Starp citu, Jelgavas universitāte, ar savu meža zinātnes fakultāti un reģionālo nozīmi lauku rajonos ir īpaši labi situēta, lai tajā mājotu amatniecības meistarības attīstības centrs un fakultāte.
LLU izpilda vairākas lomas. Kā valsts lauksaimniecības akadēmija LLU izglīto lauksaimniekus, un lauksaimniecības un mežsaimniecības speciālistus. Kā augstskola, kas atrodas Jelgavā, tā izpilda arī reģionālas augstskolas lomu visam Zemgales apgabalam. Latvija bija, ir un būs lauksaimniecības zeme, un tai kā viena no valsts prioritātēm ir jāpiedāvā izglītības iespējas lauksaimniecības jomā.
Kā reģionāla augstskola LLU izpilda līdzīgu lomu, tāpat kā reģionālās augstskolas Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē. Šai sakarā jāatceras, ka izglītībai Jelgavā ir daudz senāka loma nekā Rīgas politehnikumam. Kā zināms, 1775.g Jelgavā tika dibināta Pētera Bīrona akadēmija – pirmā augstskola Baltijas reģionā. Jelgavai, kā Zemgales saimnieciskam un kultūras centram, ir nepieciešama sava reģionāla augstskola. Vai nebūtu piemērotāk, ja augstskolu, kas atrodas Jelgavā, turpmāk sauktu par Jelgavas Universitāti, un, ka tā saņemt materiālu atbalstu arī no Jelgavas pašvaldības?
Jelgavas zinātnes parks, ir paredzēta kā vieta, kur veicināt inovāciju un kur dibināt jaunus uzņēmumus, lai attīstīt un ražot jaunus produktus. Ja būs līdzīga veiksme, kā Lundā, tad pēc 30 gadiem tur strādās 10,000 + darbinieki un Jelgavas Universitāti būs sasniegusi ievērojamu reitingu starp Eiropas universitātēm. Vēl pirms desmit gadiem šis varēja tikai būtu bijušu sapni. Jelgava, tagad kopīgi ar savu universitāti, varētu pilnveidot Jelgavu kā inovācijas pilsētu.
Vai šāds ceļš vispār ir iespējams, ja LLU galvenā pārvaldība joprojām nāks no Zemkopības Ministrijas? Varbūt tagad ir īstais laiks atgriezties pie LLU pirmās 1991.g. Satversmes, kur tās 1.3 pantā tika iezīmēta Aizbildņu padome, līdzīgi kā ASV universitātēs, piemēram, kā “Purdue” universitātē. Tur aizbildņus ieceļ štata gubernators ar ieteikumiem no absolventu asociācijas un studentiem. Vismaz 3 aizbildņiem jābūt tiešai saistībai ar lauksaimniecību. Diemžēl, Aizbildņu padome tika „izrevidēta” no LLU tagadējās Satversmes un aizstāta ar nenoteiktu Padomnieku Konventu.
Ir teikts, ka LLU ir uz savas salas un ka tai nav liela saskarsme ar savu apkārtējo vidi. Ja Jelgavas Universitātes pārvaldē būtu arī pārstāvi no Jelgavas, kas varētu runāt par Jelgavas vajadzībām un interesēm, tad sadarbība starp universitāti un savu pilsētu būtu rosīgāka un tai būtu lielāka atdeve Jelgavas un Zemgales apgabala izaugsmei.
Veidosim Jelgavas Universitāti, kā inovācijas centru inovācijas pilsētai Jelgavai!

Vidvuds Beldavs, Direktors, „Kaija Consulting”SIA, repatriējies no ASV, dzīvo Jelgavā. 1990.g. bija PBLA Ekonomikas stratēģiju darba grupas loceklis, arī bija iniciators „International Baltic Economic Commission”, ko organizēja Hudson Institūts Baltijas valstīm veidot rīcības plānu pārejai uz tirgus ekonomiku no PSRS centrālo plānošanas sistēmas. Karjers ASV ietilpst darbu kā prognozētājs firmai Cummins, Inc., kā arī vairākas citas lomas ar lielām un mazām firmām, vadīja „International Technology Transfer Society „ un dibināja un vadīja vairākas citas organizācijas un firmas.

Vēres
Beldavs, Vidvuds, 2011, „Roboti, amatniecība un Latvijas nākotne”, Meža Avīze, sk. http://www.mezaavize.lv/index.php?page=number&lang=lat&id=162#a2377
BNS, 2012, „Ķīlis veidos reformu plāna ‘birokrātisko versiju”, iegūts 2012-12-01 no http://www.delfi.lv/news/national/politics/kilis-veidos-reformu-plana-birokratisko-versiju.d?id=42845106
Bosma, N., Weneker, S., Amorós, J., „Global entrepreneurship monitor 2011 extended report: Entrepreneurs and Entrepreneurial Employees across the Globe”, Global Entrepreneurship Research Association, retrieved 2012-12-16 from http://www.babson.edu/Academics/centers/blank-center/global-research/gem/Documents/GEM%202011%20Extended%20Report%20VF%20rev.pdf
Frey, Thomas, 2012, „The Rise of the Super Professor” retrieved 2012-12-01 from http://www.futuristspeaker.com/2012/05/the-rise-of-the-superprofessor/
Kazāks, Vilnis, „Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika”, iegūts 2012-12-01 no http://vilniskazaks.blogspot.com/2012/11/meistardarbnicas-politika-un-ekonomika.html?spref=fb
Ķilis, Roberts, 2012, Delfi, iegūts 2012-12-12 no – http://www.delfi.lv/news/national/politics/kilis-veidos-reformu-plana-birokratisko-versiju.d?id=42845106
Kovaļevskis, Jānis, 2012, „Skujāns: Nepieļausim LLU pievienošanu citai universitātei”, Jelgavas Vēstnesis, 2012.g. 08.Novembris.
Kuzmina, Ilze, 2012, „Latvijas augstskolu vērtējums, iegūts 2012-12-01 no http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=346801:latvijas-augstskolu-vrtjums&Itemid=145
Latvijas Ekonomikas Ministrija, 2009, EMZino 18122009. „Informatīvais ziņojums par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, iegūts 2012-12-02 no http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Normativie_akti/infozin_18122009.pdf
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Satversme (esošā), iegūts 2012-12-04 no http://www.llu.lv/getfile.php?id=1076
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Satversme (no dibināšanas 1991.g. 21.novembri, http://www.likumi.lv/doc.php?id=65470
Laugale, Velga, 2009, „Izglītības iestāžu nosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspekts”, Promocijas darbs, Liepājas Universitātē, iegūts 2012-12-16 no http://www.liepu.lv/uploads/files/Promocijas_darbs_Izglitibas_iestazu_nosaukumi_latviesu_valoda_lingvistiskais_aspekts.pdf
Neimanis, Matīss, RIDION (vienas pieturas aģentūra inovācijā), 2012-05-28, prezentācija NAP darba grupai
„Purdue University Board of Trustees”, iegūts 2012-12-04 no http://www.in.gov/legislative/ic/code/title21/ar23/ch3.html
„Purdue University Board of Trustees – Bylaws”, iegūts 2012-12-04 no http://www.purdue.edu/bot/by_laws/index.shtml
Vikipēdija, „Jelgavas Akadēmiskā ģimnāzija”, iegūts 2012-12-03 no http://lv.wikipedia.org/wiki/Jelgavas_akad%C4%93misk%C4%81_%C4%A3imn%C4%81zija
Vīksne, Dace, 2010, „Latvijas reģionālo augstskolu izvērtējums un attīstības iespējas”, Promocijas darba kopsavilkums, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Wikipedia, „Bologna Process”, iegūts 2012-12-19 no http://en.wikipedia.org/wiki/Bologna_Process


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s