Domājot par “ekonomikas izrāvienu” un valsts investīciju prioritātēm

Nacionālās attīstības plānam (NAP) ir būtiska nozīme Latvijas turpmākai attīstībai.  Tas noteiks, vai Latvija varēs pāriet no vidējā ienākuma valsts statusa uz augstāko ienākumu valsts līmeni.  Nav  skaidrs, vai NAP,  kā tagad tas tiek formulēts, varēs šādu „ekonomikas izrāvienu” panākt.
Piekrītu, ka „ekonomikas izrāviens” var atrisināt daudzas  NAP darba grupu identificētās  problēmas.    Pazīstu vairākus cilvēkus Latvijā, kuri nodibināja ģimenes tikai tad, kad sāka saņemt pieklājīgu algu.   Nav šaubu, ka šādi piemēri varētu būt  tūkstošiem cilvēku, ja labas peļņas iespējas kļūtu par normu Latvijā.  Iepazinos ar visiem pieejamajiem NAP dokumentiem, bet nekur neredzēju  stratēģiju,  kā panākt „ekonomikas izrāvienu” līdz 2020. gadam.   Problēmas, kas bremzē, un nosaka  „ekonomikas izrāviena” nepieciešamību, ir   labi dokumentētas.

Ekonomikas izrāviena pamati

Kur var atrast pamatus „ekonomikas izrāvienam”, lai radītu nozīmīgus un ilgstošus sasniegumus pirms 2020. gada?   Izrāviens nebūs atrodams reformās izglītības sistēmā, vai veselības aprūpes sistēmā, lai gan tās ir nepieciešamas, lai sasniegtu ilgstošus mērķus.   Ietekme no šādām pārmaiņām prasa vismaz 10 gadus, vai pat veselas paaudzes nomaiņu, lai redzētu nozīmīgus rezultātus.
„Ekonomikas izrāvienu” var tulkot, kā „economic breakthrough”.  Google norāda uz veselu virkni vietnēs, kur minēta  frāze starp  Breakthrough Institute ( www.thebreakthrough.org) kas norāda, ka vienīgais veids, kā veidot bagātīgu ekonomiku, kas  ir ietveroša  ar  ilgstošu ekonomikas izaugsmi, kam dzinulis ir inovācija.  Lai gan nekur nav teikts, var saprast, ka mērķis ir izrāviens, ne tikai no bremzējošiem faktoriem, bet arī izrāviens no Latvijas statusa, kā vidējā ienākuma valsts, lai sasniegtu augstā ienākuma valsts līmeni.  Labas idejas par šo tēmu var atrast http://carnegieendowment.org/2011/09/21/making-transition-from-middle-income-to-advanced-economies/8kg6 .
Izrāviens ir grūts, bet tādas valstis, kā Koreja un Somija to panāca ar stipri sakāpinātu investīciju zinātniskajā pētniecībā un tās tālākā attīstībā.    Pārsteidzoši ir pašreizējā NAP direktora izteicieni par zinātni un tehnoloģiju: „ Bieži dzirdu no Latvijas zinātniekiem – dodiet naudu, un jums būs viss, ko vēlaties. Taču nav tā, ka valsts neiegulda zinātnē. Jā, uz Eiropas fona tas ir maz, tomēr naudu dod. Jāvaicā, kur ir atdeve?”
Vēl pārsteidzošākas ir Latvijas FM prioritātes 2014-2020 gadam, kur investīcija zinātnē un tehnoloģijā ieņem zemu vietu, kas ir pretrunā ar „ekonomikas izrāvienu” politiku, kāda ir bijusi  sekmīga Korejā, Somijā un citās valstīs.  Sk. www.esfondi .lv/upload/Prezentacijas/Prioritasu_zinojums.pdf

Nepieciešamība koordinēt zinātnes un tehnoloģijas politiku ar uzņēmējdarbības veicināšanu
Nesen man bija tieša pieredze ar vienu barjeru, kas attur „ekonomikas izrāvienu” Latvijā.    Šī barjera ir Latvijas zinātnes un attīstības politika un kā tā atbalsta jaunos, augstās tehnoloģijas uzņēmumus.   Gada sākumā  izplānoju projektu, kura gala mērķis ir ražot inovatīvas endoprotēzes Latvijā.  Cerība bija uz „Eurostars” programmas finansējumu ko izveidoja Eiropas Komisija lai atbalstīt mazās pētniecību orientētas firmas lai tās varētu izveidot konkurent spējīgus produktus Eiropas un pasaules tirgum.  Sk. – http://www.eurostars-eureka.eu/.  Tipiskais „Eurostars” projekta budžets citās valstīs ir 1,5 miljonu Eiro.   Kā Latvijas valdība ir strukturējusi Latvijas „Eurostars” projektu atbalstu ? Latvijā valsts atbalsts atsevišķam projektam nepārsniedz  91,000 LVL.  Ar 91,000 LVL, nav iespējams izveidot jaunu, konkurences spējīgu produktu.    Ja Latvijas atbalsts „Eurostars” programmai netiks pacelts līmenī, kas veicinātu reālus projektus, no šādas pieejas nekāds izrāviena stimuls nesanāks.

Nanotehnoloģija kā īpašs inovācijas avots
Ja būtu jāizvēlas  joma, kas varētu veicināt „ekonomikas izrāvienu”  Latvijā, tad tas būtu atrodams nanotehnoloģijā.   Nanotehnoloģija radīs transformāciju ražošanā, lauksaimniecībā, komunikācijā, enerģētikā un pat mākslā un kultūrā.  Ieviešot transformāciju, nāks virknes ar jauniem produktiem, jaunām tirgus nišām.  Pasaules līmenī vairāk kā 250 miljardu ASV dolāru ir ieguldīti nanotehnoloģijas attīstībā.  Sk – http://cientifica.com/wp-content/uploads/downloads/2011/07/Global-Nanotechnology-Funding-Report-2011.pdf .   No tā var secināt, ka ASV ir vadošā pozīcijā , tad seko Krievija, tad Ķīna, un  ES.    Eiropa nav nanotehnoloģijas līderis.  Nesen izdotais „European Nanotechnology Landscape Report” < http://bwcv.es/assets/2011/11/22/European_Nanotechnology_Landscape_Report.pdf   rāda, ka Latvija  ES ir pēdējā vietā.   Galvenais ES ieguldījums nanotehnoloģijas atbalstam nāk caur Eiropas Komisijas 7. Ietvara programmas (7.IP)  – sk. http://cordis.europa.eu/fp7/home_en.html.    Diemžēl, Latvija samaksā ES 8 miljonu Eiro, lai atbalstītu 7.IP un dabūtu atpakaļ tikai  5 miljonus Eiro.   Laikā, kad ES atvēlēja 4,3 miljardus Eiro nanotehnoloģijas atbalstam caur 7.IP, Latvijas ieguvums tajā,  ir stipri mazāks, nekā mūsu īpatsvars ES 500 pluss iedzīvotāji.    Latvija ir 1/250 daļa no ES.   Latvijai vajadzētu saņemt vismaz 1/250 no 4,3 miljardiem, kas atvēlēts nanotehnoloģijas attīstībai.
Latvija ir maza un tā nevar  konkurēt ar lielajām valstīm,  kādā, jau eksistējošā laukā, kur dominē konkurences spējīgas firmas.   Inovācija nāks no  firmām, kuru ražojumi ir bāzēti uz zinātnes atradumiem.  Latvija ir maza, un tai nav vajadzīga milzīga rūpniecība ar globālu iespaidu, lai radītu nozīmīgu, pozitīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.   Krievija, savai RUSNANO stratēģijai, ir atvēlējusi vairāk kā 30 miljardu USD un gaida ar triljoniem USD atdevi no šīs investīcijas.   Liela daļa no RUSN ANO investīcijas notiks ārpus Krievijas, ar nodomu tādā veidā ieviest jaunu ražošanu Krievijā.
Ja Latvija ieguldīs pietiekami daudz līdzekļu labi izstrādātā nanotehnoloģijas stratēģijā, tad  „ekonomikas izrāviens” būs iespējams.  Lai radītu šādu iespēju, ir jābūt pietiekamam skaitam  kvalificētu zinātnieku un inženieru un valsts politikai, kas atbalsta uzņēmējdarbību, it sevišķi mazos uz P&A bāzētos augstās tehnoloģijas uzņēmumus.   Var arī domāt par prēmiju samaksu speciālistiem, kas atgriezīsies strādāt Latvijā, tā, lai nebūtu jāveicina imigrācija.

Vidvuds Beldavs,  „Kaija Consulting” SIA direktors, ir  piedalījies līdzīgā stratēģiskā plānošanā ASV:
–           vadījis stratēģisko plānošanu vairākām nevalstiskām organizācijām;
–           vadījis Indiana Teleconnect projektu, kas veidoja ilgtermiņa stratēģiju publiskās informātikas attīstībai Indiānas štata līmenī;
–            sagatavoja ilgtermiņa prognozes globālās firmas līmenī (Cummins ar 18 miljardu USD apgrozījumu);
–           Latvijas valsts līmenī strādāja PBLA Ekonomikas Stratēģijas Darba Grupā kā tās loceklis,  atbildēja par grupas ziņojumu „Ekonomikas Stratēģija” Neatkarīgai Latvijai un par ilgtermiņa attīstības rakstu „Latvija 2018”;
–           Baltijas valstu līmenī  galvenais iniciators projektam International Baltic Economic Commission (IBEC) , ko organizēja Hudsona Instituts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstīm.   IBEC projektā  atbildēja par ekonomikas ilgtermiņa stratēģijas veidošanu.


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s